Pagājušajā mēnesī Beļģijas premjers Barts de Vevers Eiropas Savienības samitā bloķēja šo ambiciozo ieceri, uzsverot, ka viss projekts balstās tikai uz līdzekļiem, kas glabājas “Euroclear” – centrālajā vērtspapīru depozitārijā Briselē.
Lai gan G7 valstis ir atkārtoti apgalvojušas, ka tām kopā ir ap 300 miljardiem eiro iesaldētu Krievijas aktīvu, lielākā daļa joprojām atrodas Beļģijā. “Resnākā vista ir Beļģijā, bet arī citur ir dažas vistas,” ironizēja de Vevers, norādot uz pārējo sabiedroto klusumu.
Euronews, mēģinot noskaidrot precīzus datus, vērsās pie vairākām valstīm, tostarp Francijas, Vācijas, Šveices, Japānas, Kanādas un ASV.
Atbildes lielākoties bija izvairīgas. Izņēmums bija Luksemburga un Šveice, kuras sniedza konkrētākus skaitļus – Luksemburga paziņoja, ka tās teritorijā ir mazāk nekā 10 tūkstoši eiro Krievijas centrālās bankas līdzekļu, bet Šveice atzina, ka tās bankās atrodas apmēram 8 miljardi eiro.
Pārējie “klusē kā partizāni”
Vācija atteicās atklāt jebkādus datus, atsaucoties uz datu aizsardzības un sankciju noteikumiem.
Japāna apstiprināja, ka nesniedz nekādu informāciju par aktīvu apjomu vai atrašanās vietu, lai gan tiek uzskatīts, ka tur varētu atrasties 25–30 miljardi eiro.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Francija un ASV atteicās komentēt vispār.
Tikmēr Lielbritānijā iesaldēti aktīvi 32,6 miljardu eiro vērtībā, bet šis skaitlis izslēdz valsts līmeņa aktīvus, tāpēc nav zināms, cik liela daļa faktiski pieder Krievijas Centrālajai bankai.
Kanāda ziņoja par 114 miljonu eiro iesaldētiem aktīviem, bet arī šeit nav zināms, vai tie ir valsts vai privāti līdzekļi.
Austrālija sniedza līdzīgi izvairīgu atbildi.
Vienīgā caurspīdīgā sistēma – Beļģijā
Atšķirībā no citām valstīm “Euroclear” regulāri publisko pārskatus par Krievijas aktīviem, to valūtu sastāvu un uzkrāto peļņu. Šī pārredzamība kontrastē ar pārējo Rietumvalstu klusēšanu.
Taču, kā uzsver eksperti, “Euroclear” kā centrālais depozitārijs ir pakļauts daudz stingrākām pārraudzības prasībām nekā privātās bankas, kurās klientu konfidencialitāte ir prioritāte.
Milzīgs juridisks un politisks risks
Eiropas Komisija, kas izstrādāja reparāciju aizdevuma priekšlikumu, līdz šim ir izvairījusies skaidrot, vai tā apsver iespēju izmantot arī aktīvus ārpus Beļģijas.