Ārvalstu mediji vēsta, ka Krievijas armijas kontrolē jau nonākuši apmēram 60 procenti Ukrainas pilsētas Pokrovskas teritorijas. Pastāv arī liels ukraiņu vienību ielenkšanas risks.
Smagas kaujas Pokrovskas virzienā notiek jau daudzus mēnešus, un arī ukraiņu analītiskais centrs “DeepState” šonedēļ atzina, ka situācija kļuvusi kritiska. Krievija turpina koncentrēt spēkus pilsētā, pakāpeniski nostiprina savu kontroli tās nomalēs, ierīko pozīcijas un kontrolē loģistiku.
Arī ietekmīgais britu medijs “The Economist” ceturtdien vēstīja, ka situācija kļuvusi kritiska un dzimtenes aizstāvji, tai skaitā ielenktās vienības cīnās par pozīcijām, lai varētu atkāpties. Autori norāda, ka Pokrovskas zaudējums bija gaidāms, taču tas būs nopietns trieciens Kijivai, un tā varētu kļūt arī par atspēriena punktu Krievijas tālākai virzībai.
Kāds Ukrainas armijas virsnieks atzinis, ka Krievija kontrolē vismaz 60 procentus pilsētas, bet visa tās ziemeļu daļa ir tā dēvētā pelēkā zona.
Ukrainas spēki patlaban cenšas atgūt savā kontrolē augstienes Pokrovskas ziemeļu daļā, kas ļautu atbloķēt ielenktās vienības. Līdzīga situācija esot netālajā Mirnohradā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu