Ilze Indriksone · 07.11.2025. · Komentāri (23)
Iesaki rakstu:
Cienījamie biedri, kolēģi un domubiedri! Pēdējās nedēļas mums visiem ir bijušas sarežģītas un emocionāli smagas. Stambulas konvencijas jautājums ir nonācis sabiedrības un mediju uzmanības centrā, un tas, neapšaubāmi, ir izraisījis daudz emociju – gan mūsu vidū, gan sabiedrībā kopumā.
Stambulas konvencijas jautājums, kas jau vairākkārt raisījis pretrunīgas diskusijas sabiedrībā, pēkšņi kļuva par vienu no galvenajiem politiskajiem tematiem valstī, pat izkonkurējot valsts budžetu. Tas notika strauji – daudz straujāk, nekā jebkurš no mums spēja paredzēt.
Mēs nebijām tie, kas šo jautājumu aktualizēja, tomēr, kad tas nonāca sabiedrības uzmanības centrā, mums bija pienākums paust skaidru un atbildīgu pozīciju. Mēs konsekventi turpinājām iestāties par to, ko esam solījuši saviem vēlētājiem – neatbalstīt Stambulas konvencijas ratificēšanu. Šī nostāja ir bijusi skaidra jau pirms 14. Saeimas vēlēšanām, un mēs tai paliekam uzticīgi.
Diskusijas par izstāšanos no Stambulas konvencijas pēdējo nedēļu laikā kļuva sakāpinātas un sāka pāraugt plašā un bīstamā sabiedrības konfliktā, kas šobrīd vairs nenāca par labu ne valstij, ne sabiedrībai kopumā, bet ļoti labi noderēja kreisi liberālo spēku un krievijai draudzīgu politisko spēku priekšvēlēšanu aģitācijai un konkurentu nomelnošanai, kas iespējams pat rezultētos ar ārkārtas vēlēšanām.
Man personīgi šis laiks ir sarežģītākais visā manā ne tik ilgajā pieredzē partijas vadībā. Šādās situācijās nav labu izvēļu. Arī mūsu frakcijas deputātiem šie lēmumi nebija viegli. Ir sajūta, ka šoreiz nācās izvēlēties starp diviem sarežģītiem ceļiem, nevis starp labo un slikto. Vēl smagāku šo situāciju padara fakts, ka izdarot izvēli, mēs varam tikai prognozēt vai cerēt, ka esam izvēlējušies sliktu, nevis vissliktāko. Atbildi sniegs laiks un rezultātu ietekmēs mūsu turpmākie darbi.
Mēs diskutējām gan valdes, gan frakcijas sēdēs un demokrātiski izvēlējāmies, mūsuprāt, atbildīgāko soli – respektēt Valsts prezidenta aicinājumu un atlikt Stambulas konvencijas tālāku vērtēšanu uz nākamo Saeimu. Mēs šo aicinājumu esam atbalstījuši, jo uzskatām, ka valstij šobrīd nav vajadzīga vēl lielāka sabiedrības sašķeltība. Šis nav laiks, kad turpināt cīņu emociju karstumā – šis ir laiks, kad jāļauj sabiedrībai atdzist un arī mums pašiem pārdomāt notikušo, sagrupēt spēkus, analizēt kļūdas, iegūt papildus informāciju un pārdomāt stratēģijas, lai kļūtu stiprāki un uzvarētu nākamajā cīņā. Mēs neatkāpāmies, bet piekritām “pamieram” brīdī, kad šī “kauja” jau bija gandrīz uzvarēta. Taču bija pazīmes, ka uzvarot šo vienu kauju, mēs varētu nonāktu situācijā, kas vairs nedotu mums iespēju jebkad uzvarēt “karā”.
Vienlaikus jāatzīst, ka arī mūsu biedru un atbalstītāju vidū šajā jautājumā pastāv dažādi viedokļi. Tā ir realitāte, ko nevar ignorēt, un tas ir saprotami – mēs esam demokrātiska organizācija, kurā atšķirīgi viedokļi nav vājums, bet pierādījums, ka mums rūp.
Tieši tāpēc ir svarīgi, lai šobrīd mūsu organizācijas iekšienē notiktu atklātas un konstruktīvas diskusijas, lai mēs varētu vienoties par kopīgu ceļu un izvēlēm šajā un arī citos jautājumos. Jau tuvākajā laikā veiksim biedru aptauju un kongresā organizēsim domnīcas, lai klātienē pārrunātu Latvijas nākotnei svarīgos jautājumus.
Es apzinos, ka šis posms ir grūts un ne visiem viegli izskaidrojams. Taču tāpat kā citos sarežģītos brīžos – mūsu spēks ir spējā palikt kopā, rīkoties atbildīgi un saglabāt uzticību savām vērtībām. Mums jābūt gudriem un pacietīgiem, jāļauj sabiedrībai un laikam novērtēt pieņemtos lēmumus.
Šobrīd mūsu uzdevums ir stiprināt savstarpējo uzticēšanos un kopā gatavoties nākamajiem darbiem. Latvijai ir vajadzīgi nacionāli spēki, kas spēj būt gan principiāli, gan cilvēcīgi.
Paldies jums visiem par izturību, lojalitāti un atbildību šajā laikā. Saglabāsim cieņu viens pret otru un turpināsim darīt to, kas mūs vieno – strādāt Latvijas un mūsu cilvēku labā.
Ar cieņu un pateicību.
Novērtē šo rakstu:
11
37