Runājot par mikroklimata uzlabošanu prokuratūrā, Meisters norādīja, ka mikroklimatu veido vadītājs, un prokuratūras ziņā ir ļoti būtiski, kāds ir ģenerālprokurora tēls, kādas vērtības un iekšējo kultūru izkopj un kāda ir viņa attieksme pret kolēģiem un spēja vienot komandu, nevis virzīt savas idejas,neizdiskutējot tās ar kolēģiem.
“Manuprāt, daudzas šīs problēmas atrisināsies līdz ar manu nonākšanu prokuratūras vadībā, jo es šobrīd jau ikdienā vadu pusi Latvijas prokuroru darbu, un es ar šādām problēmām nesaskaros,” uzsvēra Meisters.
Runājot par politiķu virzīto izdienas pensiju reformu, kas prokuratūras gadījumā nozīmē speciālās pensijas ieviešanu, Meisters norādīja, ka pilnībā atbalsta šo risinājumu, jo bija izveidojusies negodīga situācija attiecībā pret pārējiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuras rezultātā prokurori bija priviliģēti. “Vienlaikus varbūt jāskatās uz niansēm par pārejas periodiem un procentiem, kur varētu izpausties kāda neapmierinātība. Kopumā tas ir risinājums, kas ir apspriešanas vērts,” uzsvēra Meisters.
Viņš patlaban neredz nepieciešamību īpaši pievērsties kādas izmeklēšanas iestādes darbam. Meisteru pazīstot visi izmeklēšanas iestāžu vadītāji, līdz ar to viņa mērķis ir ar visiem turpināt komunicēt un saprast, kādas ir viņu vadīto iestāžu problēmas un kā darbu kopumā uzlabot.
“Man nav mērķis veikt kādus auditus, pārbaudes vai kritizēt. Man ir, pirmkārt, jāsaprot vadības līmenī, kas strādā, kas nestrādā un ko varam kopīgi darīt, tostarp es saskatu nepieciešamību, runājot par valsts drošības apdraudējumu, veidot ciešāku komunikāciju ar drošības iestādēm – izmeklēšanas iestādēm, jo prokuratūra šobrīd zināmā mērā stāv malā un gaida, kad viņas par kaut ko informēs. Taču prokuratūrai ir svarīgi jau tajā brīdī, kad kaut kas apdraud kopējo drošību, saņemt šo informāciju un saprast, kāds ir prokuratūras rīcības scenārijs, lai šo apdraudējumu mazinātu, nodrošinātu ātru un efektīvu izmeklēšanu,” norādīja Meisters.