Budžets iztur pirmo balsojumu: ilgās debates un koalīcijas spriedze
Saeimas deputāti, aizvadot teju 14 stundu ilgas debates, ir konceptuāli atbalstījuši nākamā gada valsts budžetu un tā pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā. Šis aizvadītais balsojums, lai gan noslēdzies ar koalīcijas balsu vairākumu, ir atklājis arī spriedzi valdošās koalīcijas iekšienē, ko īpaši izgaismoja diskusijas par Stambulas konvenciju un gaidāmās vēlēšanu tuvums. Šis ir svarīgs solis ceļā uz valsts finanšu plāna pieņemšanu, taču politiskās sarunas un kompromisu meklējumi turpinās.
Galvenās budžeta prioritātes un finansējums
Nākamā gada budžeta projekts, kas tika skatīts ārkārtas sēdē, paredz konsolidētā valsts budžeta ieņēmumus ap 16 miljardiem eiro, bet izdevumus – gandrīz 18 miljardiem eiro. Budžeta deficīts tiek prognozēts 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā galvenās valsts prioritātes noteiktas drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, kopumā šīm jomām paredzot papildu finansējumu aptuveni 694 miljonu eiro apmērā. Finanšu ministrija uzsver, ka budžets ir sagatavots valstiski atbildīgi un fiskāli sabalansēti, neskatoties uz augsto globālo nenoteiktību. Fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai plānots rast ietaupījumus ministriju bāzes izdevumos, kopumā paredzot samazināt izdevumus par 814 miljoniem eiro nākamajos trīs gados.
Drošība un aizsardzība – prioritāte numur viens
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un nemitīgos drošības izaicinājumus, valsts drošības stiprināšanai nākamgad papildus plānots novirzīt ievērojamu summu – 448,3 miljonus eiro. Šis finansējums paredz ne tikai militāro spēju celšanu un aizsardzības nozares budžeta palielināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējās drošības stiprināšanā un kiberdrošības uzlabošanā. Tāpat papildu līdzekļi tiks novirzīti, lai turpinātu atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus. Šis solis skaidri parāda Latvijas apņemšanos stiprināt savu pozīciju reģionālajā un starptautiskajā drošībā.
Atbalsts ģimenēm un izglītībai: sociālais aspekts
Budžetā paredzēts arī būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītības jomai. Tostarp plānots palielināt bērna kopšanas un bērna piedzimšanas pabalstus, kā arī adopcijas pabalstus. Piemēram, adopcijas pabalsts vienreizējās atlīdzības veidā pieaugs līdz 2433 eiro. Ievērojams finansējums novirzīts arī izglītības kvalitātes uzlabošanai un skolu finansēšanas kārtības izmaiņām, lai nodrošinātu augstvērtīgu izglītību katram bērnam Latvijā. No nākamā gada arī tiks indeksēta lielāka vecuma pensijas daļa un palielināts dažādu pabalstu apmērs. Minimālā darba alga no nākamā gada palielināsies līdz 740 eiro mēnesī.
Nodokļu politika un citi pasākumi
Budžeta pakete ietver arī vairākas izmaiņas nodokļu politikā. Plānots pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un enerģijas dzērieniem. Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju pirktspēju, paredzēts uz vienu gadu noteikt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai. Tāpat tiks vienkāršota darbaspēka nodokļu sistēma, ieviestas divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un viena papildlikme.
Politiskās debates un koalīcijas dinamika
Budžeta izskatīšana Saeimā nebija bez karstām debatēm un politiskām spriedzēm. Lai gan opozīcija kritizēja budžetu par lielo deficītu un tiekšanos pēc “bankrota budžeta”, koalīcijas deputāti uzsvēra ieguldījumus drošībā un sociālo atbalstu. Ārkārtas sēdes gaisotni piesātināja arī diskusijas par Stambulas konvenciju, kas, tuvojoties vēlēšanām, kļuvusi par šķelšanās objektu un politisku ieroci. Lai gan valdības stabilitāte tika saglabāta, šie notikumi atklāj dziļākas nesaskaņas koalīcijas partiju starpā, īpaši starp “Progresīvajiem” un citām koalīcijas partnerēm. Deputātiem tagad ir laiks iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, kas paredzēts 3. decembrī, kurā budžets tiks skatīts galīgajā lasījumā.