Kā norāda izdevuma avoti, Ķīnas valdība izskata iespējamu scenāriju, kurā ASV sākas iekšēji nemieri, piemēram, pēc starpvēlēšanām, it īpaši ja vēlēšanu rezultāti nebūs Donaldam Trampam vai Demokrātu partijai tīkami. Tas varētu būt piemērots brīdis, kuru Ķīna varētu izmantot, lai iebruktu Taivānā.
“Spear” institūta eksperte Mejs-Brits Štumbaums komentārā “Bild” norādīja, ka Ķīna aktīvi gatavojas iespējamajai militārajai operācijai.
“Pekina modernizē lielu apjomu ar civilajiem kuģiem, kurus izmantot militāriem mērķiem, tāpat līdz 2026. gada beigām plānots uzbūvēt 70 lielus kuģus. Valsts izvēlēsies militāru iebrukumu, ja Sji Dzjiņpins uzskatīs, ka Taivānas aneksija nebūs iespējama citā veidā,” norāda Štumbaums.
Taivānas pārstāvis Vācijā Klements Hu arī uzsvēra, ka draudi no Ķīnas pieaug ar katru gadu. Pēc diplomāta teiktā, Ķīna izmanto hibrīdkara metodes, uzbrūkot “demokrātijai un reģiona stabilitātei kopumā” . Ņemot vērā pieaugošos draudus Indijas un Klusā okeāna reģionā, Taivāna pozitīvi vērtē sadarbību ar citām valstīm, arī ASV.
Taivāna atdalījās no Ķīnas pilsoņu kara rezultātā starp Mao Dzeduna vadītājiem komunistiem un Ķīnas Republiku kontrolējošā Dzjana Dzješi armijām. Pēc zaudējuma 1949. gadā Dzješi un aptuveni pusotrs miljons viņa atbalstītāju evakuējās uz salas, kur izveidoja savu valdību. Kontakti starp Pekinu un Taibeju tika dibināti vien 40 gadus vēlāk – 1980. gadu beigās.