2026. gada budžets: Aizsardzība, ģimenes un izglītība prioritātēs
Saeima ir konceptuāli atbalstījusi 2026. gada valsts budžeta likumprojektu, nostiprinot trīs galvenās prioritātes: drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un izglītība. Lai gan budžeta izdevumi pieaugs par 4,7% salīdzinājumā ar šo gadu, plānotais deficīts ir 3,3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Kopumā šīm prioritātēm paredzēts papildu finansējums gandrīz 700 miljonu eiro apmērā.
Drošības stiprināšana – galvenā investīcija
Valsts drošība ir izvirzīta par galveno prioritāti, un aizsardzībai paredzēts ievērojams finansējuma pieaugums. 2026. gadā aizsardzības budžets sasniegs 4,91% no IKP, kas ir vairāk nekā 2,1 miljardu eiro. Šis ir vēsturiski augstākais rādītājs, kas apliecina Latvijas apņemšanos stiprināt savu aizsardzības spēju un virzību uz NATO noteikto 5% no IKP mērķi līdz 2027. gadam. Lielākā daļa līdzekļu tiks novirzīta kaujas spēju attīstībai, bruņojuma un militārās tehnikas modernizācijai, pretgaisa aizsardzības sistēmām, kā arī militārās infrastruktūras attīstībai, tostarp Baltijā lielākajam militārajam poligonam “Sēlija”. Tiek plānots arī austrumu robežas stiprināšana un pretmobilitātes infrastruktūras izveide. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsver, ka šie ieguldījumi ir atbilde uz pieaugošajiem drošības izaicinājumiem reģionā, nodrošinot gan valsts, gan karavīru drošību. Papildus tiek paredzēts finansējums arī iekšējai drošībai un kiberdrošībai.
Atbalsts ģimenēm ar bērniem – vērienīgs solis
Budžetā iekļauti pasākumi, lai sniegtu būtisku atbalstu ģimenēm ar bērniem, paredzot papildu finansējumu 95 miljonu eiro apmērā. No šī summas 42 miljoni eiro tiks novirzīti tieši ģimenēm, palielinot bērna piedzimšanas pabalstu līdz 600 eiro un bērna kopšanas pabalstu līdz pusotram gada vecumam – līdz 298 eiro mēnesī. Turpmāk ģimenes valsts pabalstu varēs saņemt arī par bērniem vecumā no 16 līdz 20 gadiem, ja viņi turpina mācības pilna laika klātienē, tai skaitā studējot ārvalstīs. Būtisks atbalsts paredzēts arī audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, palielinot finansējumu viņu aprūpē esošajiem bērniem. Tāpat tiek plānots palielināt atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi un aizbildņa pienākumu veikšanu, kā arī nodrošināt sociālās garantijas nestrādājošiem aizbildņiem. Veselības ministrija plāno ieguldīt līdzekļus mātes un bērna veselības uzlabošanā, nodrošinot veselības pakalpojumu un zāļu pieejamību.
Izglītības kvalitātes celšana – nākotnes investīcija
Izglītības joma ir viena no prioritātēm, un tai paredzēts papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai. Šis modelis tiks ieviests pakāpeniski, sākotnēji nodrošinot finansējumu atbalsta personālam, bet no 2026. gada septembra pilnā apmērā attiecināms uz visām pedagogu grupām. Mērķis ir nodrošināt taisnīgu atalgojumu pedagogiem un kvalitatīvu izglītību visiem bērniem Latvijā, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas. Jaunais modelis paredz, ka finansējums sekos izglītības iestādē īstenotajai programmai, nevis tikai skolēnu skaitam, kas īpaši svarīgi mazajām skolām reģionos. Tiek plānots arī latviešu valodas resursu digitalizācijas un mūsdienīgas mācību vides nodrošināšanas finansējums.
Nodokļu izmaiņas un budžeta deficīts
2026. gadā plānotas arī izmaiņas nodokļu sistēmā. Tiek paredzēts paaugstināt minimālo algu līdz 780 eiro un neapliekamo minimumu līdz 550 eiro mēnesī. Tāpat plānots samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai kā pilotprojekts uz vienu gadu, sākot ar 2026. gada 1. jūliju. Vienlaikus PVN likme 21% tiks piemērota grāmatām, kas nav izdoti latviešu valodā. Tiek ieviests arī alternatīvs uzņēmumu ienākuma nodokļa modelis fizisko personu īpašniekiem, paredzot 15% UIN un 6% IIN dividendēm. Akcīzes nodoklis tiks paaugstināts alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem ar augstu cukura saturu. Lai gan tiek prognozēts budžeta deficīts virs 3% no IKP (3,3%), ko lielā mērā ietekmē ievērojamais finansējuma pieaugums aizsardzībai un drošības stiprināšanai, valdība norāda, ka kopumā budžets ir sagatavots atbildīgi un fiskāli sabalansēti. Finanšu ministrija aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances prognozes, ņemot vērā makroekonomiskās prognozes un valdības lēmumus.