Ieskats Lukaša Tvarkovska jaunākajā izrādē “Orākuls” Dailes teātrī
Dailes teātris šobrīd uz skatuves aicina uz vienu no saviem vērienīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem iestudējumiem – poļu režisora Lukaša Tvarkovska režisēto izrādi “Orākuls”. Šis iestudējums, kura kopējās izmaksas pārsniegušas iespaidīgu pusmiljonu eiro, ir kļuvis par vienu no dārgākajiem Latvijas teātra vēsturē. Izrāde, kas ilgst četras stundas, jau izraisījusi plašas diskusijas un spraigas skatītāju atsauksmes, dalot tos pretējos nometnēs – vieni to dēvē par “drausmīgu, psihodēlisku darbu”, citi pauž sajūsmu par tās tehnisko un māksliniecisko vērienu.
Tematiskais kodols: Zinātne, karš un nākotne
“Orākuls” iedziļinās Alana Tjūringa, slavenā angļu matemātiķa un loģiķa, kurš pazīstams kā mākslīgā intelekta testa radītājs, atklājumos Otrā pasaules kara laikā. Izrāde izgaismo gan viņa darbu pie nacistiskās Vācijas ziņojumu atšifrēšanas Bletčlija parkā, kas, iespējams, saīsināja kara gaitu par diviem gadiem, gan mākslīgā intelekta pirmsākumus, kas aizsākās ar pirmajām datoru tehnoloģijām. Režisors Tvarkovskis pēta zinātnes un kara sarežģīto savstarpējo saistību, vienlaikus raugoties uz mākslīgā intelekta attīstību no mūsdienu perspektīvas un uzdodot jautājumus par to, kas patiesībā notiek neizpētītajos mākslīgajos neironu tīklos.
Tehniskā un mākslinieciskā meistarība
Paralēli dramatiskajam stāstam, “Orākuls” izceļas ar savu iespaidīgo tehnisko un vizuālo pusi. Izrāde ir tapis kā starptautisks projekts, un tajā tiek izmantoti gan teātra, gan kino izteiksmes līdzekļi, apvienojot tos ar dinamiskām video projekcijām un gaismu dizainu. Aktieru meistarība ir augstā līmenī, un skatītāju uzmanību piesaista gan uz skatuves notiekošais, gan uz ekrāna redzamie tuvplāni. Izrāde ir unikāla arī ar valodu daudzveidību – tajā skan latviešu, angļu, lietuviešu un ķīniešu valoda, nodrošinot sinhronos titrus latviešu un angļu valodā. Tas padara iestudējumu pieejamu plašākai auditorijai un apliecina tā starptautisko mērogu, jo “Orākuls” jau ir saņēmis atzinību pasaules prestižajos mākslas forumos, piemēram, Vācijas Rūras triennālē.
Skatītāju un kritiķu atsauksmes: pretstatīti viedokļi
Pirmās atsauksmes par “Orākulu” ir ļoti polarizētas. Daži skatītāji uzskata, ka izrāde rada pārmērīgu vizuālo un audiotekstisko stimulāciju, kas dažkārt patraucē saikni ar stāstu. Viens no piemēriem ir dziedātāja Linda Leen, kura atzina, ka izrādes skatīšanās prasījusi daudz spēka un radījusi sajūtu, ka “jāiztur”. Tomēr pat tie, kuri pauž kritisku viedokli, bieži vien atzīst izrādes formu un tehnisko risinājumu iespaidīgumu, uzsverot, ka “ir labi, ka šādi pasaules līmeņa darbi top Latvijas teātrī un uzliek mūs uz Eiropas skatuvju kartes”. Citiem skatītājiem izrāde šķiet fascinējoša, piedāvājot jaunus skatupunktus un liekot aizdomāties par nākotnes tehnoloģijām un cilvēces attīstību. Salīdzinot ar iepriekšējo Tvarkovska darbu “Rotkho”, “Orākuls” šķiet vēl ambiciozāks un radikālāks savā izpildījumā.
Filozofiskais dārzs: “Ko tu darīsi pēc kara?”
Kā paralēle un atspulgs izrādes tematiskajam lokam, tiek minēts arī Ēriha Marijas Remarka romāns “Rietumu frontē bez pārmaiņām”. Abu darbu varoņi saskaras ar kara un neziņas radīto trauksmi, liekot skanēt fundamentālam jautājumam: “Ko tu darīsi pēc kara?” Šis jautājums kļūst par atskaites punktu ne tikai karavīru, bet arī mūsdienu cilvēka eksistenciālajām pārdomām. Atbildes vietā, iespējams, dominē vispirms vēlme, lai konflikts beidzas, taču dziļākā skatījumā tas aicina apzināties savu lomu un iespējas nākotnes veidošanā, neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. “Control-Alt-Delete” – šis frāzes kodols izrādē “Orākuls” liek domāt par pamata komandu, kas varētu atjaunot sistēmu vai iziet no strupceļa, atspoguļojot nepieciešamību pēc radikālām pārmaiņām un jaunas domāšanas gan individuālā, gan kolektīvā līmenī.