Ukrainas dronu triecieni Kostromas spēkstacijai: Krievijas enerģētikas infrastruktūra zem spiediena
Naktī uz ceturtdienu, 6. novembrī, Ukrainas bezpilota lidaparāti veiksmīgi uzbrukuši Kostromas termoelektrostacijai (TTS) Krievijas Kostromas apgabalā, radot postījumus energokompānijas infrastruktūrai. Šis uzbrukums ir daļa no plašākas Ukrainas stratēģijas, kas vērsta uz Krievijas enerģētikas sektora vājināšanu, īpaši pirms ziemas perioda.
Spēkstacijas uzbrukuma detaļas un sekas
Saskaņā ar neatkarīgo Krievijas mediju “Astra” ziņoto, ukraiņu droni trāpījuši Kostromas TTS, kas ir trešā lielākā termoelektrostacija Krievijā un saražo aptuveni 1,5% no valsts kopējās elektroenerģijas. Vietējie iedzīvotāji Volgorečenskas pilsētā ziņojuši par vairākiem spēcīgiem sprādzieniem un redzamu uguns atblāzmu virs spēkstacijas teritorijas. Lai gan Kostromas apgabala gubernators Sergejs Sitņikovs apgalvojis, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki ir “atvairījuši dronu uzbrukumu”, viņš arī atzinis, ka “ir nodarīti postījumi enerģētikas infrastruktūras objektiem”. Tomēr gubernators uzsvēris, ka elektroapgāde apgabalā nav traucēta.
Šis incidents atspoguļo Ukrainas spēju veikt dziļus triecienus Krievijas teritorijā, izmantojot dronus, un vērsties pret stratēģiski svarīgiem objektiem. Kostromas TTS atrodas aptuveni 350 kilometrus no Maskavas, un tās kopējā uzstādītā jauda ir aptuveni 3600 MW, padarot to par vienu no Krievijas enerģētikas sistēmas galvenajiem elementiem.
Plaša Ukrainas dronu kampaņa Krievijas infrastruktūrai
Uzlidojums Kostromai noticis vienlaicīgi ar citiem plašiem ukraiņu dronu uzbrukumiem Krievijas teritorijā. Ziņots, ka veiksmīgs trieciens vērsts arī uz “Lukoil-Volgogradneftepererabotka” naftas pārstrādes rūpnīcu Volgogradā. Ukrainas Speciālo operāciju spēki paziņojuši, ka turpina veikt “asimetriskas darbības, lai stratēģiski novājinātu ienaidnieka spējas veikt karu pret Ukrainu”, izmantojot savu moto: “Vienmēr aiz līnijas.”
Krievijas Aizsardzības ministrija ziņojusi par 75 notriektiem ukraiņu droniem visā valsts teritorijā, no kuriem 49 tika iznīcināti Volgogradas apgabalā. Droni tika notriekti arī virs Voronežas, Rostovas, Belgorodas, Orlas, Maskavas, Kazaņas, Ņižņijnovgorodas un Samāras apgabaliem, kā arī okupētās Krimas teritorijā.
Šie uzbrukumi nav vienreizēji. Pēdējo nedēļu laikā Ukraina ir pastiprinājusi triecienus pret Krievijas enerģētikas un degvielas infrastruktūru, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcām, degvielas noliktavām un elektroapgādes objektiem. Šāda taktika ir īpaši nozīmīga, tuvojoties ziemai, kad enerģētikas infrastruktūras nozīme ir kritiska gan civiliedzīvotājiem, gan kara mašīnai.
Starptautiskā reakcija un Krievijas aizsardzības spēju pārbaude
Starptautiskā sabiedrība uzmanīgi seko līdzi notikumiem, un šie triecieni izceļ Krievijas aizsardzības spēju nepilnības un nepieciešamību pastāvīgi aizsargāt plašās valsts teritorijas energobjektus. Lai gan Krievija apgalvo, ka spēj notriekt lielāko daļu uzbrūkošo dronu, uzbrukumu biežums un to veiksmīgā sasniegšana mērķos liecina par pretinieka spēju pielāgoties un attīstīt savas bezpilota lidaparātu tehnoloģijas.
Ukrainas triecieni pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru ir skaidrs signāls, ka Kijiva ir apņēmības pilna izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai vājinātu Krievijas karadarbības spējas un radītu spiedienu uz tās ekonomiku. Šādi uzbrukumi var arī kalpot kā atriebība par Krievijas pastāvīgajiem uzbrukumiem Ukrainas civilajai infrastruktūrai.