Ceturtdien, 6. novembrī, visā Latvijā izpaudās iedzīvotāju neapmierinātība ar Saeimas lēmumu par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas plašāk pazīstama kā Stambulas konvencija. Protesti notika ne tikai galvaspilsētā, bet arī Daugavpilī un Liepājā, pulcējot simtiem iedzīvotāju, kuri pauda savu nepiekrišanu šādam solim. Šie pasākumi atspoguļo dziļas bažas par cilvēktiesību aizsardzību un valsts pienākumiem pret saviem pilsoņiem.
Protestu viļņi Latvijas pilsētās
Kā ziņots, 6. novembra vakarā, līdzās plašajiem protestiem Rīgā, Doma laukumā, līdzīgas akcijas notika arī citās Latvijas pilsētās. Daugavpilī pie Vienības laukuma un Liepājā pie J. Čakstes laukuma pulcējās cilvēki ar plakātiem un saukļiem, lai demonstrētu savu solidaritāti un iebildumus pret Latvijas lēmumu atteikties no Stambulas konvencijas. Lai gan protesta akciju apmēri Daugavpilī un Liepājā bija mazāki nekā Rīgā, kur pulcējās tūkstošiem cilvēku, to simboliskā nozīme bija spēcīga. Liepājā uz protesta sākumu bija sapulcējušies aptuveni 600 dalībnieku, savukārt Daugavpilī – ap 50 cilvēku. Šie cilvēki, gan ar plakātiem un dziesmām, gan klusuma brīžiem, pievērsa uzmanību jautājumam par vardarbības apkarošanu un sieviešu tiesību aizsardzību, paužot skumjas un neizpratni par Saeimas pieņemto lēmumu.
Stambulas konvencijas nozīme un tās noraidīšanas sekas
Stambulas konvencija, kas tika pieņemta 2011. gadā, ir starptautisks dokuments, kura mērķis ir novērst un apkaro vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Tā paredz pasākumus, lai aizsargātu cietušos, sodītu varmākas un veicinātu sabiedrības izpratni par šīm problēmām. Lai gan konvencija nav jaunums Latvijai, jo valsts ir bijusi viena no tās autorēm un 2011. gadā piedalījās tās sagatavošanā, tās ratifikācija un pilnvērtīga piemērošana tika atlikta. Šobrīd notikušais lēmums par izstāšanos ir izsaucis plašu rezonansi, jo, pēc ekspertu un cilvēktiesību organizāciju teiktā, tas veido negatīvu signālu gan starptautiskajai sabiedrībai, gan arī pašiem Latvijas iedzīvotājiem. Eiropas Savienības tiesnese Inga Reine norāda, ka šāds solis varētu negatīvi ietekmēt Latvijas starptautisko reputāciju un sadarbību ar citām valstīm, lai gan tiesiskās saistības tas daudz nemazinātu. Citi speciālisti un organizācijas, piemēram, centrs “Marta”, uzsver, ka izstāšanās būtu postošs trieciens visu ģimenes vardarbībā cietušo cilvēku – sieviešu, meiteņu, kā arī vīriešu un bērnu – aizsardzībai un tiesībām. Viņi norāda, ka Latvija ir līdere sieviešu slepkavību skaita ziņā Eiropas Savienībā, un šāda tendence ir satraucoša.
Politisko diskusiju un sabiedrības viedokļu atšķirības
Lēmums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir radījis asas diskusijas gan politiskajā, gan sabiedrības vidē. Partijas, kas balsoja par likumprojektu, tostarp opozīcijas bloki “Latvija pirmajā vietā”, Nacionālā apvienība, “Apvienotais saraksts” un “Stabilitātei!”, kā arī koalīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība, bieži vien argumentē, ka konvencija ir kļuvusi par ideoloģisku dokumentu, kas uzspiež svešas vērtības un apdraud tradicionālās ģimenes modelis, īpaši izceļot “sociālā dzimuma” jēdzienu. Viņuprāt, izstāšanās ļaus valstij brīvāk rīkoties ar budžeta līdzekļiem vardarbības novēršanai. Tomēr pretēji šiem argumentiem, koalīcijas partneri “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie”, kā arī daudzas nevalstiskās organizācijas un daļa sabiedrības, uzskata, ka šāds solis ir nepieņemams. Viņi norāda, ka konvencija nav par ideoloģiju, bet par reālu cīņu pret vardarbību, un tās noraidīšana grauj Latvijas starptautisko reputāciju un cilvēktiesību aizstāvības principus. Politologs Filips Rajevskis norāda, ka Stambulas konvencija ir pacelta ideoloģiskā līmenī, un, lai gan daudzi politiskie spēki runā par tās simbolisko nozīmi, īstās vardarbības problēmas Latvijas ģimenēs paliek novārtā. Viņš uzsver, ka šī konvencija ir viena no svarīgākajām Eiropas vērtībām, kas nodrošina aizsardzību pret vardarbību un veicina dzimumu līdztiesību.
Iedzīvotāju iniciatīvas un aicinājumi
Neskatoties uz Saeimas lēmumu, iedzīvotāju aktivitāte un nepiekrišana nav rimusi. Ir izveidotas vairākas iniciatīvas, aicinot Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču izmantot savas tiesības un neizsludināt likumu par izstāšanos, nododot to otrreizējai caurlūkošanai Saeimā vai pat tautas nobalsošanai. Vairāk nekā 30 000 Latvijas iedzīvotāju ir parakstījuši iniciatīvu, kas aicina valsti turpināt dalību Stambulas konvencijā. Šīs iniciatīvas uzsver, ka Latvijai ir jāparāda sevi kā valsts ar stingru nostāju cilvēktiesību un demokrātisko vērtību jomā. Uzņēmēji arī pauduši savu atbalstu konvencijai, uzsverot tās nozīmi drošākas vides radīšanā un aicinot politiķus rūpīgi izvērtēt visas sekas pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Cilvēktiesību un nevalstiskās organizācijas turpina cīnīties par savu pārliecību, aicinot sabiedrību būt aktīvai un neklusēt, jo vardarbības problēma joprojām ir aktuāla un prasa neatliekamu risinājumu.