JV deputāti uzskata, ka Zivtiņa izsaukums no sēžu zāles bija tieši vērsts uz 5000 Latvijas cilvēku, kuri 29. oktobrī piedalījās miermīlīgā protesta akcijā.
Jurēvics un Krasta iesniegumā pauž viedokli, ka Zivtiņa izteiktie apgalvojumi ir aizvainojoši un pazemojoši, tie ir pausti ar mērķi noniecināt lielu daļu sabiedrības par to, ka tā ir izmantojusi savas konstitucionālās tiesības pulcēties un paust no deputāta atšķirīgu viedokli.
“Tie arī sagroza faktus par cilvēku uzvedību, kuri organizēti pulcējās pie parlamenta, nodziedāja valsts himnu un izteica nosodījumu Saeimas vairākuma virzītajam lēmumam,” pausts iesniegumā.
Deputāti norāda, ka Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7. punkts paredz, ka publiskos izteikumos deputāts izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša. Saeimas deputāta uzvedību regulē arī Ētikas kodeksa 8. pants, nosakot, ka deputāts respektē cilvēktiesības. Savukārt Ētikas kodeksa 16. pants pieprasa deputātam būt pieklājīgam pret ikvienu sabiedrības locekli.
Parlamentārieši lūdz izvērtēt Zivtiņa izteikumu atbilstību Ētikas kodeksa pantiem un ierosināt Ētikas kodeksa pārkāpuma lietu. Viņi rosina izslēgt deputātu Zivtiņu uz divām Saeimas sēdēm.
Jau ziņots, ka iepriekš protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Tam Doma laukumā sekoja vēlviens protests, kurā pulcējās vismaz desmit tūkstoši iedzīvotāju.
Tāpat ziņots, ka Saeimas deputātu vairākums Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdoto Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot, ka priekšlikumi likumam iesniedzami vienu gadu, kas nozīmē, ka arī likumu par izstāšanos no konvencijas pārskatīs nākamais Saeimas sasaukums.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.