Eiropas līderi kavējas uz samitu Latīņamerikā, Donalda Trampa ēna krīt pār notikumiem
Svētdien paredzētais Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību valstu kopienas (ES-CELAC) samits Santa Martā, Kolumbijā, paredzēts ievērojami mazākā sastāvā, nekā sākotnēji plānots. Virkne augstākā līmeņa politiķu no Eiropas, tostarp Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Lēiena, ir atcēluši savu dalību. Šī masveida neierašanās, kas ietver vairāk nekā divas desmitus atcelšanas, padara šo notikumu par krietnu kontrastu salīdzinājumā ar 2023. gadā Briselē notikušo samitu, kurā piedalījās visu 27 ES dalībvalstu vadītāji un Eiropas Padomes un Komisijas prezidenti.
Lai gan bijušais ASV prezidents Donalds Tramps nebūs klātienē, viņa agresīvā ārpolitika un politiskie lēmumi jau atstājuši jūtamu iespaidu uz samita darba kārtību un dalībnieku sastāvu. Eiropa, cenšoties diversificēt tirdzniecības partnerus un samazināt atkarību no Ķīnas, ir pievērsusies Latīņamerikai kā stratēģiskai partnerim, bagātai ar dabas resursiem. Tomēr pašreizējā delegācija uz Kolumbiju galvenokārt sastāv no valstīm ar ciešām vēsturiskām saitēm, piemēram, Spāniju un Portugāli.
Iemesli atcelšanai un politiskā spriedze
Oficiāli minētie iemesli masveida neierašanās ir dažādi – sakrītoši grafiki ar COP30 konferenci Brazīlijā, viesuļuguns Melisas radītie loģistikas sarežģījumi un zems dalībnieku rangu līmenis. Tomēr aiz šiem argumentiem slēpjas dziļāka politiskā spriedze, ko galvenokārt veicinājušas Donalda Trampa saasinātās attiecības ar Latīņameriku. ASV administrācija ir ievērojami palielinājusi militāro spiedienu uz Venecuēlu, aizturot kravas, ko tā raksturo kā narkotiku pārvadājumus starptautiskos ūdeņos. Baltā nama apgalvojumi par Venecuēlas narkotiku un bīstamu noziedznieku plūsmu uz ASV, kā arī apsūdzības Venecuēlas prezidentam Nikolasam Maduro par “narkovalsts” vadīšanu un starptautiskas narkokarteles veidošanu, ir radījuši neziņu un spekulācijas par iespējamu militāru iejaukšanos.
ASV ir izvietojusi karakuģu aviācijas bāzes kuģi Karību jūras reģionā, spējīgu veikt triecienus Venecuēlas teritorijai. Pats Tramps nav izslēdzis iespēju iejaukties, norādot, ka Venecuēla ir “ļoti slikti izturējusies” pret ASV. Šie notikumi rada jautājumus par globālo drošību un starptautisko tiesību ievērošanu.
Papildus spriedzei ar Venecuēlu, Tramps ir saskāries ar saimniekvalsti Kolumbiju un tās kreisi noskaņoto prezidentu Gustavo Petru. Tramps apgalvo, ka Kolumbija ir daļa no grupas, kas veicina nelegālo imigrāciju un narkotiku tirdzniecību uz ASV. Prezidenta Petro sankcijas no Vašingtonas vēl vairāk sarežģī diplomātiskās attiecības.
Fon der Lēienas klātbūtnes nozīme un ES stratēģija
Visievērojamākā neierašanās no Eiropas puses ir Eiropas Komisijas prezidentes Ursulas fon der Lēienas. Viņas lēmumu pārstāvēt Augsto pārstāvi Kaju Kallas radījis jautājumus, īpaši ņemot vērā viņas iepriekšējo entuziasmu attiecībā uz ES-CELAC sadarbību. 2023. gadā viņa slavēja CELAC un solīja regulāri apmeklēt šādus samitus. Lai gan fon der Lēienas pārstāvji norāda, ka viņas lēmums balstīts uz dalībnieku zemo līmeni, ir spekulācijas, ka tas varētu būt saistīts ar vēlmi izvairīties no saspīlējumu saasināšanas ar Trampu, ar kuru viņai ir attīstījusies cieša personiskā un politiskā attiecība.
Šāds lēmums nesaskan ar ES ārpolitikas prioritātēm. Eiropa redz Latīņamerikā stratēģisku partneri, lai diversificētu tirdzniecības sakarus un palielinātu savu diplomātisko ietekmi nestabilā pasaulē, kas bieži raksturojas ar vienpusējiem lēmumiem un starptautisko normu pārkāpumiem. ES stratēģijas ietvaros tiek īstenots globālais iniciatīva Global Gateway, kas paredz investīcijas infrastruktūras projektos, padziļinātu sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā un vienošanās par kritisko izejvielu ieguvi, lai mazinātu Ķīnas monopolu. Īpaši svarīga ir ES-Mercosur brīvās tirdzniecības vienošanās, kas ir gandrīz gatava noslēgšanai un varētu radīt tirgu vairāk nekā 700 miljoniem patērētāju.
Brīdinājums par kļūdainu signālu
Šīs pozitīvās iniciatīvas tagad tiek apdraudētas Donalda Trampa politikas dēļ, kas bieži liek sabiedrotajiem izvēlēties vienu pusi. Kolumbijas prezidents Gustavo Petro jau ir apsūdzējis “ārējus spēkus”, kas cenšas panākt ES-CELAC samita “neveiksmi”, apgalvojot, ka “šajā jaunajā fosilo kurināmo un pretdemokrātiskajā ģeopolitikas ērā” tiek mēģināts atturēt tautas, kas vēlas brīvību un demokrātiju, no satikšanās.
Neskatoties uz plašo neierašanos, samitā piedalīsies daži augsta līmeņa pārstāvji, tostarp Spānijas premjerministrs Pedro Sančess un Portugāles premjerministrs Luiss Montenegro, kuriem ir īpaša nozīme attiecībās ar Latīņameriku. Eiropas Padomes prezidents António Costa paudis stingru apņemšanos uzturēt stratēģisko partnerību ar CELAC, uzsverot, ka pašreizējā nenoteiktības laikā ir svarīgi, lai ES darbotos kā uzticams un prognozējams partneris.
Latīņamerikas līderi, piemēram, Brazīlijas prezidents Lula da Silva, ir norādījuši, ka samits būs jēgpilns tikai tad, ja tiks apspriesta ASV militārā aktivitāte reģionā. Lai gan oficiālajā darba kārtībā ASV nav minēta, punkts par “mieru, drošību un labklājību” varētu kļūt par platformu šo jautājumu apspriešanai. Eiropas Savienība pagaidām ir pieņēmusi piesardzīgu nostāju attiecībā uz ASV un Venecuēlas konfrontāciju, uzsverot narkotiku tirdzniecības apkarošanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tomēr ANO cilvēktiesību augstais komisārs ir norādījis, ka ASV uzbrukumi ir “ne tiesas ceļā izpildīti nogalināšanas”.
Politikas pētnieks Alberto Rizzi no European Council on Foreign Relations (ECFR) uzskata, kaUrsulas fon der Lēienas un Frīdriha Merca prombūtne ir skaidrs diplomātisks signāls, kas izriet no vēlmes izvairīties no saspīlējumu saasināšanas ar Donaldam Trampam. Viņaprāt, tas “nosūta nepareizu vēstījumu CELAC valstīm: tā vietā, lai kalpotu kā uzticams pretstats agresīvai ASV politikai, bloks šķiet pakārto savu reģionālo partnerību attiecībām ar Vašingtonu.” Tikmēr pats samits ir sarucis līdz vienas dienas pasākumam, atspoguļojot plašākas problēmas ar panamerikas formāta vienotību un konsekvenci, ņemot vērā dažādos politiskos režīmus reģionā.