Satiksmes ierobežojumi Vecrīgā protestu dēļ
2025. gada 6. novembrī Rīgā, Vecrīgā, norisinājās vērienīgs protests pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Pasākums, kas pulcēja aptuveni 10 000 dalībnieku, izraisīja ievērojamus satiksmes ierobežojumus pilsētas centrā. Lai nodrošinātu drošību un kārtību, Valsts policija pastiprināja savu klātbūtni gan Rīgā, gan citviet Latvijā, kur arī notika līdzīgas akcijas.
Īpaši pastiprinātas policijas patruļas bija paredzamas Rīgā, kur Doma laukumā tika izvietotas barjeras, lai organizētu cilvēku k plūsmu un nodrošinātu ātru reaģēšanu uz jebkādām neparedzētām situācijām. Lai gan kopumā protesti Latvijā noritēja bez būtiskiem starpgadījumiem, Rīgā tika aizturētas divas personas: viena par sabiedriskās kārtības traucēšanu un nepakļaušanos policijas prasībām, bet otra par fizisku vardarbību pret cita pasākuma dalībnieku. Šajā gadījumā tika izvērtēta kriminālprocesa uzsākšana.
Protesta dēļ Vecrīgā tika ieviesti vairāki pārvietošanās ierobežojumi. Jēkaba iela, kas atrodas pie Saeimas ēkas, tika slēgta gan gājējiem, gan autobraucējiem. Tāpat ierobežojumi attiecās uz automašīnu kustību Vecrīgā, kas skāra arī komersantus un iedzīvotājus. Policija bija gatava slēgt vai ierobežot satiksmi arī citviet, ja tas būtu nepieciešams.
Plaša sabiedrības mobilizācija un policijas gatavība
Protesti pret izstāšanos no Stambulas konvencijas notika ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās, tostarp Cēsīs (ap 270 dalībnieku), Liepājā (ap 600 dalībnieku) un Daugavpilī (aptuveni 50 dalībnieku). Ārvalstīs, piemēram, pie Latvijas vēstniecības Helsinkos, Tallinā, Hāgā, Vīnē, Berlīnē un Oslo, pulcējās diasporas pārstāvji, paužot savu nostāju.
Valsts policija uzsvēra, ka ir rūpīgi gatavojusies pasākumiem, izstrādājot drošības plānus un veicot risku izvērtējumu. Tika izmantoti gan cilvēkresursi, gan tehniskie līdzekļi, tostarp kameras un droni, lai uzraudzītu sabiedrisko kārtību. Organizatori arī piesaistīja kārtības uzturētājus un apsardzes komersantus. Policija aicināja iedzīvotājus būt saprotošiem un sadarboties ar likumsargiem, atzīmējot, ka galvenā prioritāte ir iedzīvotāju drošība un pasākumu norise bez starpgadījumiem.
Protestu organizatori, tostarp centrs “Marta”, uzsvēra, ka konvencija nav ideoloģisks dokuments, bet gan instruments, kas palīdz aizsargāt cilvēkus no vardarbības un stiprināt valsts spēju reaģēt uz drošības apdraudējumiem. Viņi pauda bažas, ka izstāšanās no konvencijas varētu tikt izmantota kā politisks instruments, lai vērstos pret neaizsargātām sabiedrības grupām, radot maldīgu priekšstatu par viņu tiesību apdraudējumu.
Stambulas konvencija – kas tā ir?
Stambulas konvencija, oficiāli Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, ir starptautisks līgums, kas paredz dalībvalstu pienākumu izstrādāt saskaņotu politiku, lai efektīvāk aizsargātu sievietes no dažādām vardarbības formām, kā arī vīriešus un sievietes no vardarbības ģimenē. Tā paredz sniegt cietušajiem vispusīgu palīdzību un aizsardzību, tostarp nodrošināt krīzes centrus, diennakts krīzes tālruņus un specializētus atbalsta centrus seksuālas vardarbības upuriem. Tāpat konvencija uzsver bērnu, kas ir vardarbības liecinieki, aizsardzību un atbalstu.
Vairāki tūkstoši cilvēku Latvijā jau iepriekš, 29. oktobrī, protestēja pie Saeimas pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, pulcējot aptuveni 5000 dalībnieku. Saeima pirmajā lasījumā bija atbalstījusi likumprojektu par izstāšanos no konvencijas, taču saņēma plašu sabiedrības nosodījumu. Lai gan tika pieņemta deklarācija “par vardarbības nepieļaušanu”, tā netika uzskatīta par pilnvērtīgu aizstājēju starptautiski atzītam mehānismam, kas nodrošina uzraudzību un atbildību.