Plaša protesta akcija Vecrīgā pret Stambulas konvencijas noraidīšanu

Rīgā, Doma laukumā, ceturtdienas vakarā notika masveida protesta akcija, kurā pulcējās vismaz 10 000 cilvēku, lai paustu savu sašutumu par Latvijas plānoto izstāšanos no Stambulas konvencijas. Valsts policijas aplēses liecina par iespaidīgo dalībnieku skaitu, demonstrējot sabiedrības spēcīgu nostāju pret šo lēmumu. Protesta dalībnieki skaidri pauda savu neapmierinātību, uzsverot, ka politiskas spēles nedrīkst notikt uz cilvēktiesību rēķina.

Konvencija un tās nozīme

Stambulas konvencija, kas parakstīta starp 45 valstīm un Eiropas Savienību, ir Padomes Eiropas līgums, kura mērķis ir standartizēt atbalstu vardarbības upuriem, īpaši sievietēm un ģimenes vardarbības gadījumos. Tās mērķis ir novērst un apkaro sieviešu un ģimenes vardarbību, aizsargāt upurus un saukt vainīgos pie atbildības. Konvencija nodrošina mehānismus un principus, lai dalībvalstis varētu efektīvāk cīnīties pret šiem smagajiem noziegumiem. Tā uzsver, ka vardarbība pret sievietēm ir cilvēktiesību pārkāpums.

Politiskie samezglvojumi un sabiedrības reakcija

Decisīvs brīdis, kas izraisīja šo plašo protesta vilni, bija Saeimas balsojums 31. oktobrī par izstāšanos no šī cilvēktiesību līguma. Lai gan 32 deputāti balsoja par palikšanu konvencijā, 56 nobalsoja pret, argumentējot, ka konvencija veicina “radikālo feminisma ideoloģiju, kas balstīta uz dzimumu”. Šis lēmums izraisīja asas diskusijas un sašutumu sabiedrībā. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, iebildot pret šo virzienu, nosūtīja likumu par izstāšanos atpakaļ parlamentā izskatīšanai, norādot, ka ratifikācijas un denonsēšanas vienas Saeimas sasaukuma laikā sūta “pretrunīgu vēstījumu” gan Latvijas sabiedrībai, gan starptautiskajiem partneriem. Viņš uzsvēra, ka Latvija būtu pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izstājas no starptautiskām cilvēktiesību konvencijām. Premjerministre Evika Siliņa, kuras koalīcijas valdība nāca pie varas ar solījumu ratificēt konvenciju, kritizēja centienus izstāties, dēvējot to par “cietsirdīgu” un uzsverot, ka upuru pieredze tiek izmantota politiskās cīņās. Neskatoties uz prezidenta un premjeres nostāju, sākotnējais parlamenta balsojums radīja bažas par Latvijas apņemšanos pildīt starptautiskās saistības un aizstāvēt sieviešu tiesības.

Protestu organizatori un to vēstījums

Protestu organizēja nevalstiskā organizācija “Marta centrs”, kas ir pazīstama ar savu darbu sieviešu tiesību un vardarbības upuru atbalsta jomā. “Ir laiks dot skaidru signālu gan esošajiem, gan nākamajiem Saeimas deputātiem – mēs neļausim politiskām spēlēm notikt uz cilvēktiesību rēķina,” teikts organizatoru paziņojumā. Šis pasākums tika rīkots, lai paustu sabiedrības neapmierinātību un atgādinātu par cilvēktiesību nozīmi, kā arī demonstrētu vienotību un solidaritāti. Organizatori uzsvēra, ka politiķu spēlēšanās ar cilvēktiesībām un valsts starptautisko reputāciju ir nepieļaujama. Lai gan balsojums par izstāšanos tika atlikts, organizatori norāda, ka tas problēmu neatrisina, bet tikai aizkavē. Diskusijas par cilvēktiesībām Latvijā turpināsies vēl vismaz gadu, un jaunajai Saeimai būs jālemj par šo jautājumu.

Situācijas attīstība un nākotnes perspektīvas

Saeima galu galā atlikusi lēmumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas līdz pat 2026. gada novembrim, kas nozīmē, ka jautājums tiks skatīts nākamajā sasaukumā pēc 2026. gada oktobrī paredzētajām vēlēšanām. Šis lēmums ir skaidrojams kā kompromiss un pagaidu atrisinājums, reaģējot uz plašo sabiedrības spiedienu un prezidenta iejaukšanos. Lai gan tas dod cerību, ka Latvija varētu palikt pie savām starptautiskajām saistībām, tas arī norāda uz dziļām domstarpībām sabiedrībā un politiskajā elitē par sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jautājumiem. Daži politiskie spēki un sabiedrības grupas turpina uzskatīt, ka konvencija veicina “dzimumu ideoloģiju” un apdraud tradicionālās ģimenes vērtības, kamēr citi to redz kā nepieciešamu instrumentu cīņā pret vardarbību un diskrimināciju. Šī situācija ir radījusi arī starptautisku rezonansi, jo Latvija ir starp nedaudzajām ES valstīm, kas vilcinājušās ar konvencijas ratifikāciju un apsver tās denonsēšanu. Vairākas starptautiskās organizācijas, tostarp Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, ir aicinājušas Latviju neizstāties no konvencijas, uzsverot tās nozīmi sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzībā.