Saeima konceptuāli atbalsta 2026. gada budžetu: prioritātes un izmaiņas
Saeimas deputāti pēc intensīvām divu dienu debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā ir konceptuāli atbalstījuši nākamā gada valsts budžetu un tā pavadošo likumprojektu paketi. Šis solis iezīmē ceļu uz 2026. gada budžeta galīgo pieņemšanu, kas paredz būtiskus ieguldījumus valsts drošībā, atbalstā ģimenēm ar bērniem un izglītības sistēmas stiprināšanā. Lai gan galīgā budžeta versija vēl tiek izstrādāta un papildināta ar priekšlikumiem, galvenie virzieni ir skaidri, radot gan cerības, gan jautājumus par turpmāko dzīvi Latvijā.
Drošība un attīstība kā galvenās prioritātes
Nākamā gada budžets ir izstrādāts ar skaidru mērķi – veidot drošāku nākotni Latvijai. Galvenās prioritātes ir valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība. Šīm jomām kopumā paredzēts papildu finansējums vairāk nekā 693 miljonu eiro apmērā . Šo līdzekļu nodrošināšanai ir veikta ministriju bāzes izdevumu pārskatīšana, radot ietaupījumu 233 miljonu eiro apmērā, un plānots turpināt izdevumu samazinājumu arī nākamajos gados .
Valsts drošības stiprināšanai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nākamgad papildus plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro . Šie ieguldījumi stiprinās valsts aizsardzības spējas, palielinās iedzīvotāju drošību pret ārējiem draudiem un uzlabos robežu infrastruktūru. Tāpat 3 miljoni eiro tiks novirzīti pierobežas pašvaldībām drošības stiprināšanai .
Atbalsts ģimenēm ar bērniem ir viena no centrālajām tēmām budžetā. Tam paredzēts papildu finansējums 94 miljonu eiro apmērā . Tas ietver materiālā atbalsta pilnveidošanu, vecāku pabalsta saglabāšanu 75% apmērā strādājošiem vecākiem, kā arī mātes un bērna veselības uzlabošanu. Tāpat plānots paaugstināt adopcijas pabalstu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu veikšanu, kā arī paredzētas sociālās garantijas nestrādājošiem aizbildņiem .
Ekonomiskās prognozes un izaugsme
Latvijas ekonomikas attīstība 2026. gadā tiek prognozēta kā pakāpeniska nostiprināšanās. Ekonomikas ministrija prognozē, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2025. gadā varētu būt aptuveni 1,6%, savukārt 2026. gadā tas varētu sasniegt 2,2% . Latvijas Banka savās prognozēs norāda uz vēl lielāku IKP pieaugumu – 2025. gadā 3,6% un 2026. gadā 3,8%, ko veicinās investīciju pieaugums gan valsts, gan privātajā sektorā .
Lai gan inflācijas prognozes ir samērā stabilas, tuvākajos gados tā tiek prognozēta ap 2% . Tomēr jāatzīmē, ka Latvijas inflācija augustā 2025. gadā bija augstāka nekā vidēji eirozonā, sasniedzot 4,1% . Lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi uz mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem, no 2026. gada vasaras uz vienu gadu plānots noteikt samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai .
Ekonomikas ministrija kā prioritāti 2026. gada budžetā paredz dažādus atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, investīciju piesaistei, inovāciju atbalstam un uzņēmumu eksportspējas stiprināšanai . Ir plānots finansējums aizdevumu programmai lieliem investīciju projektiem, eksporta un investīciju piesaistei .
Izmaiņas nodokļos un citās jomās
Lai gan pamatnodokļi netiks paaugstināti , budžeta pavadošajos likumprojektos paredzētas arī citas izmaiņas. Tiek plānots palielināt autoceļu lietošanas nodevu un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, kas vidēji varētu pieaugt par 10% no 2027. gada . Lai mazinātu ēnu ekonomiku, plānots veicināt bezskaidras naudas norēķinus, noteikt banku pienākumu informēt Valsts ieņēmumu dienestu par aizdomīgiem darījumiem un stiprināt darba laika uzskaites sistēmu būvlaukumos .
Ar 2026. gada sākumu paredzēts minimālās algas palielinājums no pašreizējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī . Tāpat tiks turpināts indeksēt vecuma pensiju daļu un palielināts dažādu pabalstu apmērs .
Budžeta pieņemšanas process un nākotnes perspektīvas
Saeimas deputātu pirmais lasījums par 2026. gada valsts budžetu notika 2025. gada 5. novembrī . Lai gan opozīcijas deputāti neatbalstīja budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā, vairāki pavadošie likumprojekti guva atbalstu . Priekšlikumi otrajam lasījumam tika iesniegti līdz 7. novembrim, un galīgais budžeta lasījums paredzēts 3. decembrī .
Budžeta projekta izstrādes procesā ir saņemti vairāk nekā 450 priekšlikumi, kas liecina par plašu interesi un diskusiju par valsts finanšu nākotni . Lai gan galvenās prioritātes ir drošība, atbalsts ģimenēm un izglītība, opozīcija budžeta projektu kritizē, dēvējot to par “bankrota budžetu” . Tomēr koalīcija uzsver, ka budžets ir stiprs pamats drošākai Latvijas nākotnei .
Latvija 2026. gadā sāks darbu ANO Drošības padomē . Šis notikums, kā arī budžeta prioritātes, norāda uz valsts vēlmi aktīvāk piedalīties starptautiskajā politikā un stiprināt savu pozīciju pasaulē.