Kuzņecovs Boloņas apelācijas tiesas lēmumu pārsūdzējis, taču pagaidām nav zināms, kad lieta tiks izskatīta augstākā instancē.
2022. gada septembra beigās gāzesvadus “Nord Stream” sabojāja vairāki sprādzieni.
“Nord Stream 1” iepriekš tika izmantots, lai piegādātu Vācijai Krievijas gāzi, bet sprādziena brīdī gāzes piegāde jau bija apturēta saistībā ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Savukārt “Nord Stream 2” vēl nebija nodots ekspluatācijā, ko arī aizkavēja Krievijas agresija pret Ukrainu.
Vācijas izmeklētāji apgalvo, ka tiem izdevies noskaidrot visu gāzesvada “Nord Stream” spridzināšanā iesaistīto personības.
Saskaņā ar izmeklētāju viedokli spridzinātāju grupā bijuši septiņi cilvēki – četri ūdenslīdēji, spridzināšanas speciālists, kuģa kapteinis un grupas vadītājs Kuzņecovs. Visi iespējamie operācijas dalībnieki ir Ukrainas pilsoņi, un Vācija izdevusi orderus viņu aizturēšanai.
Kuzņecovs apgalvo, ka spridzināšanas brīdī dienējis Ukrainas armijā un atradies Ukrainā.
Tikmēr Vācijas prokuratūra apsūdzējusi viņu sprādziena organizēšanā un antikonstitucionālā sabotāžā. Gadījumā, ja viņš tiks atzīts par vainīgu, viņam draud 15 gadu ilgs cietumsods.
Tajā pašā laikā virkne Eiropas politiķu, īpaši Austrumeiropā, norādījuši, ka “Nord Stream” no Krievijas agresijai pakļautās Ukrainas viedokļa ir leģitīms militārs mērķis.
17. oktobrī Polijas tiesa noraidīja cita “Nord Stream” spridzināšanā aizdomās turēta Ukrainas pilsoņa izdošanu Vācijai un aizturēto Volodimiru Z. tiesas zālē atbrīvoja.
Varšavas apgabala tiesnesis Darjušs Lubovskis cita starpā uzsvēra, ka Krievijas iebrukuma kontekstā ukraiņi nav uzskatāmi par teroristiem vai sabotieriem, jo “ar mērķi aizstāvēt savu dzimteni, viņi vājina ienaidnieku”.