Apgalvojumi, ka konvencija mēģina uzspiest kādu svešu ideoloģiju, izskan arī citās Austrumeiropas valstīs, norāda reģiona politikas pētniece.
Kopš diktators Vladimirs Putins 2012.gadā atgriezās pie varas, viens no viņa politikas stūrakmeņiem ir tradicionālās vērtības. To pastāvīgi izmanto kā argumentu, lai izceltu Krievijas varenību un morālo pārākumu. Īpaši asi Kremļa saimnieks vērsies pret seksuālajām minoritātēm. 2013.gadā Krievijā ieviesa anti-homoseksuālās propagandas likumu, faktiski aizliedzot runāt par viendzimuma laulību un homoseksuālu cilvēku tiesībām, bet 2023.gadā Augstākā tiesa Krievijā starptautisko LGBTQ kustību pasludināja par ekstrēmistu organizāciju.
Krievijas politiku jau gadiem pēta Andris Kudors. Lai arī viņš piekrīt, ka naratīvi ir līdzīgi, Kudors atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, un nedomā, ka lēmumu ietekmējusi Krievijas propaganda.
Dezinformācijas pētnieks Hiršs norāda, ka novērojamais trends ir bīstams. Sašķeltība un haoss rada labvēlīgu augsni radikālāku ideju aktualizēšanai, jo daļa sabiedrības pret tām jau būs kļuvusi uzņēmīgāka.
Tas var būt, piemēram, jautājums par aborta aizliegumu. Saeimas deputāti no Latvija Pirmajā vietā un Nacionālās Apvienības pirms dažām nedēļām jau rosināja izmaiņas likumā attiecībā uz abortu veikšanu, ieviešot jēdzienu- nedzimusī dzīvība. Tie var būt arī ārvalstu aģentu likumi vai migrācijas jautājums. To visu Krievija var izmantot, lai attālinātu Latviju no Rietumu sabiedrotajiem un ievilkt savā interešu zonā.
Pētnieki arī uzsver: tas, ka šādi naratīvi izplatās pamatā tikai Krievijai tuvu esošās valstīs saistāms ar vēsturisko attīstību. Rietumu un Dienvideiropas valstīs šādas idejas vairs neizsauc tik asu sabiedrības reakcija, jo tur par tiem diskutēja pirms gadu desmitiem.