Šā gada oktobra vidū vīrietis noslepkavoja sievieti, izdarot vairākus sitienus ar cietu, trulu priekšmetu. Pēc tam – nošāvies pats. Policijā vēl notiek izmeklēšana, tāpēc notikušā apstākļi pašreiz netiek atklāti.
Pēdējie “Eurostat” dati pieejami par 2023. gadu, kad Latvija tikai pievienojās konvencijai. Tie liecina – Latvija ir līdere melnajā noslepkavoto sieviešu statistikā starp visām Eiropas valstīm. Proti, minētajā laikā bija 19 tīšas sieviešu slepkavības, ko izdarīja ģimenes locekļi vai intīmie partneri.
Iemeslu izstāties no konvencijas neredz Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. “Dati ir nepielūdzami. Mēs redzam, ka arī konvencijā norādītais, ka īpaši zēnu, vīriešu izglītošana un attieksmes maiņa sabiedrībā – tas ir tas, ko nosaka šī konvencija attiecībā uz vardarbības novēršanu. Nu tas sakrīt ar datiem, tomēr 85% un pat vairāk varmākas ir vīrieši. Mēs esam spiesti to atzīt. To pierāda dati,” uzsvēra Armands Ruks.
Visas atbildīgās iestādes uzskaita – pusotra gada laikā, kopš vardarbības novēršanas konvencija ir stājusies spēkā, Latvijā ir veikti vairāki nozīmīgi soļi – gan likumu sakārtošanā, gan to izpildē. Kopš pērnā gada jūlija par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku paredzēta kriminālatbildība. Pērn par to sākti 228 kriminālprocesi, šogad deviņos mēnešos – 236. Kopš šī gada jūlija pret varmāku kā drošības līdzekli var piemērot elektronisko uzraudzību, ļaujot izsekot viņa pārvietošanos.
Gandrīz gads ir pagājis, kopš iestrādāts jauns likuma pants par seksuālu uzmākšanos. Te sākti 79 administratīvo pārkāpumu procesi, no tiem 43 gadījumos jau ir piemērots naudas sods. “Es dzirdēju tik daudz argumentu no Saeimas deputātiem par to, ka priekš kam mums tas ir vajadzīgs, tad jau nevarēs meiteni pasaukt randiņā vai nevarēs uzaicināt dejot. (..) Es varēju pacelt roku un pateikt, ka mums ir Stambulas konvencijas 40. pants un tu saproti, ka saruna sāk virzīties nevis par to, vai mums vispār vajag definēt seksuālo uzmākšanos – ok, vajag, bet kā mēs padarīsim šo likumu maksimāli labu, efektīvu, lai tas ietver visus iespējamos uzmākšanās veidus, formas. Un tā bija šīs konvencijas uzvara,” sacīja “Centra Marta” Interešu aizstāvības nodaļas vadītāja Beata Jonīte.