Elektroauto atbalsta programmas noslēgums rada bažas par Latvijas zaļās mobilitātes nākotni
Latvijas elektroauto nozare saskaras ar nopietnām bažām par iespējamu lejupslīdi, ko izraisījis Eiropas Klimata infrastruktūras un investīciju (EKII) atbalsta programmas noslēgums. Šī programma līdz šim bija galvenais dzinulis, kas veicināja zaļāku mobilitāti un nodrošināja strauju elektroauto tirgus izaugsmi valstī. Ar tās palīdzību tika iegādāti vairāk nekā 6400 elektroauto, kas veido aptuveni 40% no visiem Latvijā reģistrētajiem elektriskajiem transportlīdzekļiem (BEV).
Liela daļa atbalsta tika izmantota kā pirmā iemaksa līzingam, kas bija īpaši nozīmīgi ģimenēm, tostarp daudzbērnu ģimenēm. Tas ne tikai ļāva pāriet uz videi draudzīgāku transportu, bet arī nodrošināja piekļuvi jaunākiem un drošākiem spēkratiem. Pieprasījums pēc programmas bija milzīgs – vien 2024. gada augustā tika atbalstīti gandrīz 900 pirkumi, apliecinot sabiedrības spēcīgo interesi par ilgtspējīgu mobilitāti.
Atbalsta programmas nozīme un ietekme
Jānis Bekers, Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvis, uzsver: „EKII atbalsts deva cilvēkiem papildu motivāciju spert soli pārejai uz zaļo transportu. Programma bija ļoti veiksmīga, īpaši daudzbērnu ģimenēm, un tās pēctecība ir kritiski svarīga, ja Latvija vēlas sasniegt uzstādītos e-mobilitātes mērķus.”
Tomēr programmas noslēgšanās var radīt būtisku lejupslīdi elektroauto tirgū. Auto dīleri un pircēji kļūs piesardzīgāki, un īpaši negatīvi tas varētu ietekmēt lietoto elektroauto segmentu. Līdz ar programmas beigām nav skaidrs, vai un kad atbalsts tiks atjaunots – tiek prognozēts, ka jauna programma varētu stāties spēkā ne agrāk kā 2026. gadā. Eksperti brīdina, ka jaunas programmas ieviešana ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk, lai nezaudētu līdz šim panākto progresu. Svarīgi atcerēties, ka EKII atbalsts netika finansēts no nodokļu maksātāju līdzekļiem, bet gan no emisiju kvotu izsolēs gūtajiem ieņēmumiem.
Straujā izaugsme un potenciālais kritums
Latvijas elektroauto tirgus pēdējos gados ir piedzīvojis iespaidīgu izaugsmi. 2025. gada jūlijā valstī bija reģistrēti vairāk nekā 11 000 pilnībā elektrisko automobiļu, kas ir par 51% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopējais elektrisko transportlīdzekļu skaits, ieskaitot autobusus, kravas automašīnas un mopēdus, pārsniedza 13 000 vienību. Jauno automobiļu tirgū elektroauto īpatsvars turpina palielināties – 2023. gadā gandrīz katrs desmitais jaunais reģistrētais auto bija BEV vai plug-in hibrīds (PHEV). Šie skaitļi skaidri parāda, ka sabiedrības interese nav īslaicīga, bet gan stabila un pieaugoša tendence. Tomēr bez jaunas atbalsta programmas pastāv risks, ka šis progress apstāsies. Īpaši jūtami tas varētu skart ģimenes, kurām atbalsts bieži kalpoja kā pirmais solis ceļā uz elektroauto iegādi, kā arī lietoto elektroauto segmentu, kas kļūtu mazāk pieejams.
Ekspertu vērtējumi un prognozes
Līzinga eksperts Matīss Janevičs Dambis norāda, ka interese par elektroauto Latvijā ir strauji pieaugusi tieši pēdējo piecu gadu laikā. „Elektroauto kā produkts plašākai sabiedrībai kļuvis pieejams salīdzinoši nesen, un tieši 2022. gadā, sākoties EKII atbalsta programmai, mēs novērojām būtisku lūzuma punktu cilvēku izvēlēs par labu elektroauto,” skaidro Dambis. Viņš piebilst, ka jau šobrīd ir redzams, ka segments kļūst arvien plašāks, īpaši zemo un vidējo cenu kategorijā. Tomēr, neskatoties uz to, pēc EKII programmas beigām tirgū, visticamāk, būs neliels kritums, kaut arī ne tik krass, kā sākotnēji varētu šķist.
Roberts Jansons, konkursa „Latvijas e-auto” organizators, uzsver, ka tirgus kritums nebūs saistīts ar intereses samazināšanos, bet gan ar dabīgu nogaidīšanas efektu. „Skaidrs, ka tirgū būs kritums, taču tas nav saistīts ar intereses trūkumu. Daudzi interesenti, kuri jau bija gatavi pāriet uz elektroauto, tagad vienkārši nogaidīs,” viņš norāda. Jansons uzsver, ka līdzšinējā programma bija labs atspēriena punkts tiem, kuriem nav problēmu ar bankas finansējumu, bet kuru uzkrājumi nav pietiekami lieli pirmajai iemaksai.
Lietoto elektroauto tirgus perspektīvas
Lietoto elektroauto tirgus Latvijā turpina strauji augt, piedāvājot videi draudzīgu un bieži vien arī ekonomiski izdevīgāku mobilitātes risinājumu. Tomēr, kā norāda eksperti, pirms šāda pirkuma veikšanas ir svarīgi apzināties gan priekšrocības, gan potenciālos izaicinājumus. Viens no būtiskākajiem apsvērumiem, iegādājoties lietotu elektroauto, ir tā akumulatora stāvoklis un kalpošanas laiks. Pēc aptuveni desmit gadu intensīvas lietošanas, elektroauto akumulatora kapacitāte var samazināties līdz 70–85%, kas tieši ietekmē arī nobraukuma attālumu ar vienu uzlādi. Arī citi faktori, piemēram, intensīva ātrā uzlāde, bieža uzlāde līdz 100% un izlāde līdz nullei, kā arī klimata apstākļi var paātrināt akumulatora degradāciju.
Lai gan diagnostikas rīki var sniegt informāciju par akumulatora kopējo stāvokli, tie nespēj nolasīt visus parametrus, piemēram, iepriekšējā saimnieka uzlādes paradumus, kas būtiski ietekmē akumulatora kalpošanas ilgumu. Tāpēc rūpīga diagnostika un informācijas noskaidrošana par automašīnas uzlādes vēsturi pirms pirkuma ir absolūti nepieciešama.
Nākotnes perspektīvas un nepieciešamās darbības
Latvijas auto tirgus attīstība apliecina, ka esam uz pareizā ceļa, lai sekotu globālajiem ilgtspējas mērķiem. Tomēr, lai saglabātu izaugsmes tempu un nodrošinātu Latvijas konkurētspēju e-mobilitātes jomā, ir nepieciešama jauna atbalsta programma. Ja tā netiks ieviesta tuvākajā laikā un tiks atlikta līdz 2026. gadam, pastāv būtisks risks zaudēt līdz šim sasniegtos rezultātus un palēnināt valsts virzību uz klimata mērķu sasniegšanu. Ir svarīgi, lai jaunā programma tiktu veidota ciešā sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, nodrošinot tās efektivitāti un atbilstību ilgtspējīgas mobilitātes mērķiem Latvijā. Finansējuma nodrošināšana no emisiju kvotu izsolēm ir ilgtspējīgs risinājums, kas neuzliek papildu slogu iedzīvotāju maciņiem.