Pavisam ģenerālprokuratūrā pērn izskatīja deviņas sūdzības par valsts drošības iestāžu lēmumiem sakarā ar atteikumu izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai speciālās atļaujas kategorijas pazemināšanu. Šogad šādu sūdzību skaits ir audzis. Proti, tādas ir 14, norāda ģenerālprokuratūrā.
Mēram nesaņemot pielaidi, ir trīs iespējamie scenāriji
Bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs, saņēmis VDD lēmumu, no priekšsēdētāja amata atkāpās, taču tikpat labi viņš varēja to arī nedarīt. Bija trīs iespējamie situācijas attīstības scenāriji.
Pirmais ir tas, kuru izvēlējās Truksnis, – atkāpšanās no amata.
Otrais – viņš varēja atstāt lemšanu domes pārziņā. Problēma šajā scenārijā ir tā, ka deputātu balsojums būtu bez racionālas izvēles iespējas. Proti, pat tad, ja dome balsotu par viņa atstāšanu amatā, viņš tik un tā tajā nevarētu palikt. “Tad kāpēc jāliek balsot par to, par ko nav izvēles iespēju? Tad jau nevajag balsot. Vajag uzrakstīt likumā,” jautā Truksnis.
Par pašvaldībām atbildīgais ministrs pieļauj, ka precīzāks formulējums likumā par to, ka mērs, nesaņemot pielaidi valsts noslēpumam, zaudē amatu, atvieglotu esošo kārtību. Taču arī šobrīd nekādu problēmu neesot, viņaprāt.
Trešais scenārijs paredz, ka situācijā iesaistās ministrs. Proti, ja mērs, nesaņēmis pielaidi valsts noslēpumam, turpina strādāt un arī dome viņu atstāj amatā, mēru būtu jāatlaiž viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram. Viņš var atstādināt domes priekšsēdētāju gadījumos, kad netiek pildīti normatīvie akti vai tiesas spriedumi. “Ja domes priekšsēdētājs turpina pildīt amatu bez spēkā esošas pielaides valsts noslēpumam, tas ir likuma pārkāpums,” paskaidro viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).