Saeimas budžeta debatēs – skarba kritika un apsūdzības

Nākamā gada valsts budžets nonācis Saeimas darba kārtībā īpaši saspringtā politiskā laikā. Patlaban valdošās koalīcijas starpā vērojami konflikti, kas nav palikuši nepamanīti arī publiskajā telpā. Premjere Evika Siliņa (JV), aizstāvot jaunā tēriņu plāna projektu parlamenta tribīnē, saņēmusi skarbu kritiku no opozīcijas.

Opozīcijas “bankrota budžeta” aina

Opozīcijas politiskie spēki ir vienisprātis – nākamā gada budžets ir dēvējams par “bankrota budžetu”, norādot uz valdības iespējami pārmērīgiem izdevumiem. Viņuprāt, valsts patlaban “dzīvo pāri saviem līdzekļiem”, radot bažas par fiskālo disciplīnu un valsts parāda ilgtspēju. Deputāts Kristaps Krištopans (LPV) uzsvēris, ka atrasto finansējuma samazinājumu budžetā ir niecīgs un, strādājot mērķtiecīgāk, būtu iespējams rast papildu līdzekļus. Artūrs Butāns (NA) kritizējis valsts kapitālsabiedrību tēriņus, īpaši pieminot “rebrendingus”, un vaicājis, vai šādi izdevumi ir attaisnojami taupības apstākļos. Tāpat izskanējis bažas par valsts parāda pieaugumu, kas var liecināt par tendenci tērēt vairāk, nekā valsts atļaujas, radot finansiālās stabilitātes riskus ilgtermiņā. Kāds deputāts pat izteicies, ka premjeres Siliņas vicinātais “maciņš ir tukšs”.

Valdības aizstāvība un prioritātes

Premjere Evika Siliņa parlamentā ir aizstāvējusi valdības nostāju, uzsverot, ka nākamā gada budžets ir spēcīgs pamats drošākai Latvijas nākotnei un apliecina, ka drošība, rūpes par ģimenēm un ekonomiskā attīstība ir valdības augstākās prioritātes. Viņa aicinājusi deputātus sadarboties, uzsverot, ka “Latvija nav sadalīta pa frakcijām un partijām”. Budžeta projektā paredzēti līdz šim nepieredzēti ieguldījumi Latvijas aizsardzībā – 4,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026. gadā un 5% no IKP 2027. gadā. Līdzās drošībai un aizsardzībai galvenās budžeta prioritātes ir kvalitatīva izglītība un atbalsts ģimenēm. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens papildinājis, ka Latvija ir izvēlējusies necelt nodokļus, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, atšķirībā no citām Eiropas valstīm.

Budžeta procesa izaicinājumi un koalīcijas stabilitāte

Valsts budžeta pieņemšana notiek sarežģītā koalīcijas vidē. Premjere Siliņa ir norādījusi, ka viņai ir jā vada “ļoti pretēju vērtību koalīcija”, un jau sākotnēji bija skaidrs, ka tas nebūs vienkārši. Sarunas koalīcijā nav vieglas, un pastāv spriedze, kas rodas gan no politisko spēku atšķirīgajām vērtībām, gan no nozaru lobēšanas. Tomēr, neskatoties uz izaicinājumiem, Siliņa uzsvērusi gatavību strādāt, piebilstot, ka “koalīciju var mainīt jebkurā brīdī”. Viņa arī norādījusi, ka, ja kāds koalīcijas partneris neievēros budžeta rāmi, tam būs jāatbild visas sabiedrības priekšā. Daļa politiķu uzskata, ka budžets ir kritiski vērtējams, bet opozīcijas sniegums šobrīd tiek vērtēts kā vājš, kas, iespējams, palīdz koalīcijai noturēties.

Budžeta prioritātes un sabiedrības ieguvumi

Galvenās 2024. un 2025. gada budžeta prioritātes ir drošība, veselība un izglītība. Lai gan plaši nav izskanējusi kritika par šīm nozarēm piešķirto finansējumu, tomēr deputāti ir pauduši bažas par tēriņu plānu racionalitāti un efektivitāti. Piemēram, kāds deputāts izteicis skepsi par Veselības ministrijas tēriņu plāniem, kas paredz slimojošo skaita strauju pieaugumu. Tāpat ir apšaubīta līdzekļu izlietojuma efektivitāte no ilgtspējas viedokļa, īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības fondiem. Tomēr budžetā plānotas arī sociālās jomas stiprināšana, atjaunojot piemaksas pie pensijām un palielinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī investīcijas infrastruktūrā, enerģētikā un citos stratēģiskos projektos, tostarp “Rail Baltica”.

Ekonomikas perspektīvas un budžeta deficīts

Neskatoties uz iekšpolitiskajām debatēm, Latvijas ekonomika 2025. gadā prognozēta kā nedaudz labāka nekā iepriekšējā gadā. Tiek prognozēts, ka ekonomikas aktivitāte pieaugs par 2,6%, ko veicinās zemākas procentu likmes, ES fondu investīciju pieaugums un veiktās reformas konkurētspējas stiprināšanā. Tomēr pastāv bažas par valsts fiskālo ilgtspēju, jo lielāki izdevumi aizsardzībai un citām prioritātēm var palielināt budžeta deficītu. 2024. gada budžetā konsolidētā budžeta deficīts plānots 2,8% no IKP, bet 2025. gadā ieņēmumi plānoti 15,081 miljardu eiro, izdevumi – 17,093 miljardu eiro apmērā. Lai gan šie rādītāji ir zem Eiropas Savienības noteiktajām robežām, straujš valsts parāda pieaugums var izraisīt kredītreitinga samazinājumu.

“Tas maciņš, ko jūs plivināt, Evika Siliņa, ir tukšs!” – šādi skarbi vārdi budžeta debatēs izskanējuši no opozīcijas puses, norādot uz valdības finanšu politikas problēmām.

Kopumā budžeta debates Saeimā atklāj gan politiskos spēkus, gan spriedzi valdošajā koalīcijā, tomēr prioritātes – drošība, izglītība un veselība – paliek nemainīgas.