Atbildīgās iestādes un amatpersonas atzīst – situācija neizskatās labi. Tomēr bunkurēt aizdomīgus kuģus nav aizliegts, tādēļ nav rīku, kā pārtraukt ēnu flotes apkalpošanu.

“Nekā personīga”, LRT, “15min” un “Eesti Ekspress” izpētītie kuģi “Zircone” un “Rina” ir uzmanīgi – kuģus, ko iekļauj Eiropas vai Amerikas sankciju sarakstos, pārstāj apkalpot. Saukt tos pie atbildības par citu ierobežojumu neievērošanu nevar, jo bunkurēšanai noteikts izņēmums.

Sandra Kārkliņa-Ādmine, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes direktora vietniece

Ir jāsaprot to, kad mēs strādājam vienā tiesiskā sistēmā. Eiropas Savienībā ir viens regulējums attiecībā uz sankciju piemērošanu un ievērošanu.

Mēs arī kuģu izsekošanas sistēmā redzam, kur šie kuģi, pieņemsim, dreifē neitrālajos ūdeņos, pie kā viņi tur ir piestājušies. Tāpat mēs varam, protams, izsakot kaut kādas ostas, kur viņi brauc, pēc kādām precēm un tādā veidā. Līdz ar ko mēs ļoti rūpīgi sekojam tam visam. Nav tā, ka mēs esam bezspēcīgi.

Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (Jaunā Vienotība)

Muitas atbildība ir reģistrēt visus kuģus un visu, kas uz tiem atrodas, tiem atstājot Eiropas Savienības ārējo robežu, un tas tiek darīts. Un attiecībā no muitas viedokļa, raugoties, kas notiek tālāk, tas arī praktiski nav iespējams, bet tas arī nav muitas dienas kārtības jautājums.

Krievijas ēnu flotē ietilpst gandrīz sestā daļa visu pasaules naftas kuģu, bet sankcionēti daudz mazāk. Šie tankkuģi nogādā Krievijas naftu Indijā un Ķīnā, tā nodrošinot ieņēmumus agresorsvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.