Aivars Leimanis pauž bažas par izdienas pensiju saglabāšanu baleta māksliniekiem
Baleta mākslinieks, horeogrāfs un ilggadējais Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis paudis bažas par turpmāko izdienas pensiju saglabāšanu baleta māksliniekiem. Raidījumā “Laikmeta krustpunktā” viņš uzsvēris, ka šīs pensijas nav milzīgas, bet gan drīzāk pabalsts, kas ļauj māksliniekiem vieglāk pāriet uz citu dzīves posmu.
“Senāk tie bija 200–300, tagad tie ir kādi 500–600 eiro. Tas ir vienkārši tāds pabalsts, lai tu varētu sākt kaut ko citu darīt un strādāt,” skaidrojis Leimanis, paužot cerību uz Saeimas veselo saprātu lēmuma pieņemšanā attiecībā uz baleta nozares pensiju sistēmu. Viņš norādījis, ka baletdejotāju izdienas pensiju daļa kopējā izdienas pensiju budžetā ir niecīga, tādējādi neapdraudot valsts finanšu stabilitāti. Pēc jaunākajiem datiem, izdienas pensijas saņem 208 mākslinieki, veidojot vien 2% no kopējā izdienas pensiju saņēmēju skaita Latvijā. Vidējais mākslinieku izdienas pensijas apmērs ir 761,03 eiro bruto, kas veido tikai 1,5% no kopējām valsts izdienas pensiju izmaksām.
Baleta mākslinieku pensiju nozīme un konteksts
Leimanis norādījis, ka kritiskā balsī izskan argumenti, ka, izvēloties baleta mākslinieka karjeru, cilvēks apzinās tās īslaicīgumu un paredzēto pensijas vecumu. Tomēr Leimanis uzsver, ka, izvēloties šo ceļu, netika prognozēts izdienas pensiju atcelšanas vai samazināšanas iespējamība. Viņš arī norāda, ka baleta mākslinieku izdienas pensijas nav būtiska finansiāla nasta valsts budžetam, salīdzinot ar citām grupām. Kultūras ministrija atzīst, ka izmaiņas izdienas pensiju sistēmā kultūras nozarē strādājošajiem jāizstrādā, ņemot vērā nozares specifiku un profesionālo spēju zudumu.
Aivars Leimanis: Ceļš no skatuves līdz mākslinieciskajam vadītājam
Aivars Leimanis ir ne tikai ilggadējs Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs, bet arī bijušais baleta premjers. Viņa karjera aizsākās Rīgas Horeogrāfijas skolā, ko viņš absolvēja 1976. gadā. No 1976. līdz 1996. gadam Leimanis bija Latvijas Nacionālā baleta solists, dejoja vadošās lomas klasiskajos baletos. Viņa talants tika novērtēts arī starptautiskā mērogā, piedaloties Vladimira Vasiļjeva un Jekaterinas Maksimovas trupas izrādēs.
Pēc dejotāja karjeras beigām Leimanis ieguva maģistra grādu horeogrāfijā Krievijas Teātra akadēmijā. Kopš 1993. gada viņš vada Latvijas Nacionālo baletu, kura mākslinieciskais vadītājs ir jau trīsdesmit gadus. Viņa vadībā balets iestudējis vairākas nozīmīgas izrādes, tostarp baletu “Karlsons lido…”, kas ieguvis Latvijas Lielo mūzikas balvu un “Latvijas Gāzes” Gada balvu operai.
Ievērojamā mākslinieku dinastija
Aivars Leimanis nāk no ievērojamas mākslinieku dinastijas. Viņa vecāki ir aktrise Baiba Indriksone un kinorežisors Aleksandrs Leimanis, abi pazīstami savās jomās.
Leimaņa meita Elza Leimane ir vadošā baleta soliste un horeogrāfe Latvijas Nacionālajā operā un baletā, turpinot ģimenes māksliniecisko tradīciju.
Nākotnes perspektīvas un cerības
Aivara Leimaņa izteiktās bažas par izdienas pensijām atspoguļo plašāku diskusiju par pensiju sistēmas ilgtspēju un profesionālo grupu specifiku. Lai gan valdība apsver izmaiņas izdienas pensiju sistēmā, cerams, ka tiks saglabāts veselais saprāts un tiks nodrošināta pienācīga sociālā aizsardzība arī baleta māksliniekiem, kuri savu karjeru velta mākslai, neraugoties uz tās fizisko un emocionālo prasīgumu.