Mediķu prasības un valdības dilemmas: Cīņa par papildu finansējumu nozarei
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) stingri pieprasa valdībai līdz 19. septembrim, kad paredzēta Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, pieņemt lēmumu par papildu finanšu piešķiršanu veselības aprūpes nozarei. Galvenais mērķis ir ne tikai nodrošināt darbinieku algu palielinājumu, bet arī uzlabot nozares kopējo konkurētspēju un pieejamību iedzīvotājiem. Ja prasības netiks izpildītas, arodbiedrība ir gatava uzsākt kolektīvā interešu strīda procedūru, radot potenciālu spriedzi un neziņu medicīnas nozarē.
Arodbiedrības galvenie argumenti un aprēķini
LVSADA sākotnēji pieprasīja ārstniecības personu atalgojuma palielinājumu par 15%, bet atbalsta personām – par 140 eiro. Tomēr, balstoties uz Finanšu ministrijas prognozēto vidējās darba samaksas pieaugumu tautsaimniecībā par 13,5% 2025. un 2026. gadā kopā, arodbiedrība tagad gaida atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām vismaz par 13,5%. Šī prasība budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro, kas ir ievērojams, bet, pēc arodbiedrības domām, nepieciešams ieguldījums.
Arodbiedrība savas prasības pamato ar vairākiem būtiskiem apsvērumiem. Viens no galvenajiem ir valdības nespēja nodrošināt nozares konkurētspēju un saglabāt kvalificētus speciālistus Latvijā. Turklāt, atsaucoties uz Eiropas Komisijas ziņojuma secinājumiem, LVSADA uzsver, ka zemais valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā padara to arvien grūtāk pieejamu iedzīvotājiem. Arodbiedrība arī norāda uz būtisko atpalikumu no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktā finansējuma apmēra, lēšot, ka tas šobrīd ir par aptuveni 650 miljoniem eiro mazāks nekā nepieciešams, lai pamatfunkciju izpildei nodrošinātu VM pamatfunkciju izpildi.
Veselības ministra skeptiskā attieksme un iespējamie risinājumi
Veselības ministrs Hosams Abu Meri pauž zināmu skepsi par iespēju nākamā gada budžetā piešķirt mediķu prasītos papildu 133 miljonus eiro. Viņš uzsver, ka nepieciešams būt godīgam un saprast, ka kopējā sadalāmā summa varētu būt nedaudz virs 150 miljoniem eiro, bet pieprasījums pēc finansējuma nāk no daudzām nozarēm, tostarp demogrāfijas un izglītības jomām, kurām arī ir objektīvas vajadzības.
Tomēr ministrs pieļauj iespēju, ka, ja fiskālajā telpā parādīsies papildu finansējums, prioritāri varētu tikt celtas zemākās algas, īpaši māsām, kuru atalgojums šobrīd ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šo daļējo pretimnākšanu gan nevar apsolīt nekavējoties, jo jāņem vērā iepriekšējā gada vienošanās, kas paredz, ka atlīdzības fonds nedrīkst pieaugt vairāk kā par 2,6%. Abu Meri uzsver, ka par atalgojuma jautājumu ir grūti runāt pašreizējā situācijā, taču valdība ir informēta par prasībām. Tiek novērtēts, ka mediķu atalgojumam ir jāturpina pieaugt, lai nodrošinātu viņu pieejamību visā valstī un mazinātu “cilvēkresursu zādzību” starp valstīm, īpaši ņemot vērā pašreizējo nestabilo pasaules situāciju.
Turpmākā rīcība un gaidāmā izšķiršanās
LVSADA vadītājs Valdis Keris skaidro, ka arodbiedrība līdz 16. septembrim gaidīs valdības reakciju un rīcību attiecībā uz izvirzītajām prasībām. Pēc šī termiņa tiks lemts par tālākajām darbībām, tostarp iespējamo kolektīvā interešu strīda procedūras uzsākšanu. Šī situācija izceļ saspringumu starp veselības aprūpes nozares darbinieku reālajām vajadzībām un ierobežotajām fiskālajām iespējām, liekot valdībai meklēt grūtus kompromisus.