Psihoneiroloģiskās slimnīcas personāla rīcība: Sākusies resorsiskā pārbaude par iespējamiem pacientu tiesību pārkāpumiem
Valsts augstākās amatpersonas un sabiedrība ir satraukta par nesen publiskotajiem faktiem attiecībā uz iespējamiem pacientu tiesību pārkāpumiem kādā no Latvijas psihoneiroloģiskajām slimnīcām. Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma” atklājis satraucošus gadījumus, kuros viens no sanitāriem ir noraidījis pacientu, izsakot agresīvus vārdus un draudus, kā arī šķietami slepus vēršoties pret pacienta tuvinieku. Šī situacija ir pamudinājusi Veselības ministriju un Veselības inspekciju sākt padziļinātu resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu visas notikušā apstākļus un pārliecinātos par pacientu tiesību ievērošanu ārstniecības iestādēs.
Pacientu tiesības un likumdošanas ietvars
Latvijā pacientu tiesības ir stingri aizsargātas ar likumu. Pacientu tiesību likums ir pamatdokuments, kas nosaka ikvienam tiesības uz kvalitatīvu, laipnu un cieņpilnu ārstēšanu un aprūpi, neatkarīgi no vecuma, tautības vai sociālā stāvokļa. Tas paredz arī tiesības uz konfidencialitāti un informācijas saņemšanu saprotamā veidā. Psihiatriskās palīdzības likums savukārt definē psihiatrisko palīdzību kā specializētu veselības aprūpes veidu, kura mērķis ir nodrošināt pacientu autonomiju un reintegrāciju sabiedrībā, ievērojot brīvprātības un pieejamības principus. Tomēr likums paredz arī izņēmuma gadījumus, kad psihiatrisko palīdzību var sniegt bez personas piekrišanas, piemēram, ja persona apdraud sevi vai citus, vai nespēj rūpēties par sevi. Šādi gadījumi ir stingri reglamentēti, un jebkādi ierobežojumi pacientu tiesībām ir pielietojami tikai kā galējs līdzeklis un ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Neatliekamā pārbaude un iespējamie pārkāpumi
Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” ir atklājis satraucošus faktus par iespējamiem pacientu tiesību pārkāpumiem psihiskās veselības aprūpes iestādēs. Viens no sanitāriem esot rupji izturējies pret pacientu, liekot viņam pamest sev paredzēto vietu, un draudējis pacienta tēvam. Šādi gadījumi, kur personāla rīcība ir “ārpus visiem rāmjiem”, kā tos raksturojis Nacionālā psihiskās veselības centra valdes priekšsēdētājs, ir radījuši nopietnu sabiedrības satraukumu un mudinājuši Veselības ministru pieprasīt nekavējoties veikt padziļinātu resorisko pārbaudi. Pārbaudi veiks Veselības ministrija un Veselības inspekcija, lai noskaidrotu faktus un sniegtu atbildi, vai ir notikuši pacientu tiesību pārkāpumi.
Iestāžu un personāla atbildība
Visām ārstniecības iestādēm, tajā skaitā psihoneiroloģiskajām slimnīcām, ir jāievēro gan Pacientu tiesību likums, gan citi normatīvie akti, kas regulē aprūpes kvalitāti un personāla ētiku. Slimnīcu iekšējās kārtības noteikumi un personāla ētikas kodeksi paredz, ka darbiniekiem jāizturas pret pacientiem ar cieņu, pieklājību un godīgumu. Gadījumos, kad pacienti vai viņu pārstāvji uzskata, ka viņu tiesības ir pārkāptas, viņi var vērsties Veselības inspekcijā vai citās uzraudzības institūcijās. Svarīgi ir arī tas, ka pacientu ierobežošana slimnīcās ir stingri reglamentēta un pieļaujama tikai kā galējs līdzeklis, nepārsniedzot nepieciešamās robežas un ievērojot likumu.
Psihiskās veselības aprūpes sistēmas reformas
Šī situācija notiek laikā, kad Latvijā tiek īstenotas plašas reformas psihiskās veselības aprūpes sistēmā. Tiek izstrādāts jauns psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns, kura mērķis ir nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu un kvalitātes standartu izlīdzināšanu visā valstī. Plānots pievienot piecas slimnīcas Nacionālajam psihiskās veselības centram, lai izveidotu vienotu, koordinētu un uz pacientu vērstu sistēmu. Šīs pārmaiņas tiek veiktas, lai uzlabotu aprūpes kvalitāti, nodrošinātu pakalpojumu pieejamību tuvāk pacientu dzīvesvietai un veicinātu efektīvāku pārvaldību. Tomēr, kā rāda nesenais incidents, ir svarīgi nodrošināt, ka šie procesi notiek, neapdraudot pacientu pamattiesības un cieņu.
Vēsture un iepriekšējie gadījumi
Jau iepriekš Tiesībsarga birojs ir norādījis uz trūkumiem psihoneiroloģisko pacientu ārstniecībā Latvijā. 2012. gadā veiktais pētījums “Pacientu cilvēktiesības, atrodoties psihoneiroloģiskajā slimnīcā” secināja, ka Latvijā tiek pielietoti piespiedu līdzekļi un ierobežotas pacientu tiesības uz privāto dzīvi. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad tiek saņemti ziņojumi par pacientu fizisku vai mehānisku ierobežošanu, tostarp “potēm” un piesiešanu pie gultas, kas atsevišķos gadījumos pielīdzināms spīdzināšanai. Latvijas Televīzijas raidījumi, piemēram, “Panorāma” un “Aizliegtais paņēmiens”, regulāri pievēršas jautājumiem par veselības aprūpes kvalitāti un iespējamiem pārkāpumiem sistēmā, atklājot gan sistēmiska rakstura problēmas, gan individuālus gadījumus.
Nākamie soļi un sabiedrības reakcija
Šobrīd notiekošā resorsiskā pārbaude ir pirmais solis, lai izvērtētu situāciju un pieņemtu nepieciešamos lēmumus. Sabiedrība, mediji un pacientu tiesību aizstāvji uzmanīgi sekos līdzi procesam, sagaidot gan vainīgo personu saukšanu pie atbildības, gan sistēmisku risinājumu ieviešanu, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē. Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas uzdevums ir nodrošināt, ka ikviens pacients, īpaši tie, kas atrodas psihoneiroloģiskajās slimnīcās, saņem aprūpi, kas atbilst visaugstākajiem ētikas un profesionālajiem standartiem, un ka viņu cilvēktiesības tiek pilnībā respektētas.