Veselības ministrs par mediķu algu prasībām: papildu miljoni nav iespējami
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ir paudis stingru nostāju attiecībā uz Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pieprasījumu pēc papildu 133 miljoniem eiro mediķu atalgojuma palielināšanai. Ministrs uzskata, ka šī summa šobrīd nav reāli īstenojama, ņemot vērā valsts budžeta ierobežojumus un prioritātes. Šis paziņojums izraisījis nopietnas diskusijas par veselības aprūpes nozares finansiālo stāvokli un tās darbinieku atalgojumu.
Finansiālais stāvoklis un budžeta prioritātes
Abu Meri padomniece komunikācijas jautājumos Ilona Oša skaidrojusi, ka Latvijas fiskālā telpa nākamajam gadam ir tikai nedaudz virs 150 miljoniem eiro. Šie līdzekļi ir rūpīgi jāplāno, jo tie nepieciešami ne tikai veselības aprūpei, bet arī citām svarīgām nozarēm, piemēram, drošībai un demogrāfijas politikai. “Šie līdzekļi ir jāplāno ļoti rūpīgi, lai nodrošinātu gan esošo pakalpojumu pieejamību, gan arī turpmāku nozares attīstību,” uzsvēra Oša. Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais papildu finansējums veselības aprūpei nākamgad ir aptuveni 34 miljoni eiro, kas, pēc arodbiedrības pārstāvju domām, ir nepietiekami, jo “nesedz pilnīgi itin neko” . Arodbiedrība norāda, ka Finanšu ministrijas budžeta aprēķinos nav paredzēts neviens cent par atalgojumu .
Arodbiedrības prasības un argumenti
LVSADA sākotnēji pieprasīja ārstniecības personām darba samaksas palielinājumu par 15% un atbalsta personām par 140 eiro. Vēlāk prasība tika precizēta līdz vismaz 13,5% pieaugumam ārstniecības personu atalgojumā, kas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro . Arodbiedrība savas prasības pamato ar nepieciešamību nodrošināt nozares konkurētspēju un atsaucoties uz FM prognozēto vidējās darba samaksas pieaugumu tautsaimniecībā par 13,5% 2025. un 2026. gadā kopā . Tāpat arodbiedrība vērsusi uzmanību uz Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, aicinot būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei. Tiek arī atsauktsies uz Eiropas Komisijas ziņojumu, kas norāda uz zemo valsts finansējumu veselības aprūpei Latvijā, padarot to aizvien nepieejamāku iedzīvotājiem . Arodbiedrība pauž bažas, ka pašreizējais finansējuma līmenis atpaliek no Sabiedrības veselības pamatnostādnēs noteiktā par aptuveni 650 miljoniem eiro .
Ministra skatījums un prioritātes
Neskatoties uz finansiālajiem ierobežojumiem, ministrs Abu Meri ir apliecinājis, ka pilnībā apzinās nozares kritisko situāciju, īpaši cilvēkresursu jomā. Viņš uzsver, ka mediķu atalgojumam ir jāturpina pieaugt, un ir panākta vienošanās ar arodbiedrību, ka Latvijas konteksts vairs nav vienīgais salīdzinājuma punkts. “Ar arodbiedrību esam vienisprātis, ka Latvijas konteksts vairs nav vienīgais salīdzinājuma punkts – mediķu pieejamība jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī reģionos,” paudis ministrs . Tāpat jāņem vērā cilvēkresursu pārvilināšanas risks starp valstīm . Ministrs sola, ka, ja fiskālajā telpā radīsies papildu iespējas, prioritāri tiks celti zemākie atalgojumi, īpaši māsām, kuru darba samaksa joprojām būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa . Viņš arī atgādinājis, ka ārstniecības personu atalgojums tika palielināts jau 2024. gadā, un vismaz ārstu atalgojuma līmenis šobrīd ir tuvu Eiropas vidējam rādītājam, salīdzinot ar tautsaimniecības vidējo . Jau pērn panākta vienošanās par atlīdzības fondu celšanu par 2,6%, kas ir līdzīgi kā citās valsts sektoros . Veselības ministrija (VM) ir pārskatījusi savas iespējas, lai saglabātu gan pakalpojumu pieejamību, gan atalgojuma fondu, reaģējot uz Finanšu ministrijas aicinājumiem rast budžeta ietaupījumus .
Nākamie soļi un iespējamā konflikta eskalācija
Lai gan diskusijas starp Veselības ministriju un LVSADA turpinās, situācija ir saspringta. Arodbiedrība ir gatava uzsākt kolektīvā interešu strīda procedūru, ja netiks panākta vienošanās par papildu finansējumu. Šādas procedūras var novest līdz protesta akcijām vai pat streikam . Arodbiedrība pirmdien, 22. septembrī, plāno iesniegt kolektīvā interešu strīda prasību Veselības ministrijā, lai gan sarunas ar ministriju par iespējamiem risinājumiem tiek plānotas . Šis jautājums ir politiski jūtīgs, jo ir jāatrod līdzsvars starp medicīnas darbinieku motivāciju, pacientu vajadzībām un valsts budžeta iespējām. Sabiedrības uzmanība tiek pievērsta tam, kā politikas veidotāji spēs rast risinājumu, kas apmierinātu visas iesaistītās puses, vienlaikus nodrošinot veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju.