Brīvības piemineklis svin 90. gadadienu ar jaunu izstādi
Rīgā atklāta jauna izstāde, kas veltīta vienam no nozīmīgākajiem Latvijas nacionālās identitātes simboliem – Brīvības piemineklim. Šogad piemineklis atzīmē savu 90. gadadienu, apliecinot tautas spēka un neatkarības gara mūžīgo nozīmi. Izstāde piedāvā padziļinātu iepazīšanos ar pieminekļa skulpturālajām grupām un to dziļo simbolisko nozīmi Latvijas vēsturē un kultūrā.
Simbolu bagātība un tautas vienotības apliecinājums
Brīvības piemineklis, kas tika svinīgi atklāts 1935. gada 18. novembrī, ir celts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Šis monumentālais darbs, kura idejas autors ir tēlnieks Kārlis Zāle, bet arhitektonisko risinājumu veidojis Ernests Štālbergs, ir vairāk nekā tikai akmens celtne. Tas ir dzīvs atgādinājums par mūsu tautas spēku, neatlaidību un nemirstīgo brīvības alkas. Piemineklis ar savām 56 skulptūrām un 13 grupām, kas izkārtotas četrās dimensijās, stāsta par Latvijas vēstures nozīmīgiem notikumiem, tautas pamatvērtībām un ideāliem. No tautas darba tikuma un garīgā spēka līdz pat cīņai par neatkarību, katrs elements ir rūpīgi pārdomāts, lai iemūžinātu Latvijas būtību. Kārlis Zāle ir vēlējies, lai piemineklis būtu saprotams visos laikos, un šī vīzija ir piepildījusies, padarot to par universālu brīvības un valstiskuma simbolu. Piemineklis godina tādus varoņus kā Lāčplēsis un Vaidelotis, vienlaikus attēlojot arī ikdienas darba cilvēkus, karavīrus un zinātniekus, kas veidojuši un stiprinājuši Latvijas valsti. Šis monumentālais ansamblis, kas sastāv no pelēkā un sarkanā granīta, travertīna un vara, joprojām iedvesmo un vieno tautu.
Izstāde – ceļojums Brīvības gara izpratnē
Jaunā izstāde, kas atklāta Brīvības pieminekļa laukumā, piedāvā skatītājiem doties fascinējošā ceļojumā pa pieminekļa simbolisko pasauli. Caur lielformāta fotogrāfijām un detalizētiem aprakstiem apmeklētāji var iepazīt katra tēla un kompozīcijas dziļāko nozīmi. Piemēram, tēlu grupa “Latvija” simbolizē valsts pamatelementus – aizsardzību, auglību un garīgo spēku. Tāpat izstādē apskatāms arī tēlnieka Kārļa Zāles sastādītais pieminekļa celtniecības darbu plāns, kas sniedz ieskatu monumenta tapšanas procesā. Arī Brīvības tēls, kas paceļ virs galvas trīs zvaigznes – Vidzemi, Latgali un Kurzemi –, tiek aplūkots no jauniem rakursiem, atgādinot par šo reģionu vienotības nozīmi. Izstāde akcentē tos vēsturiskos notikumus, kas attēloti uz travertīna ciļņiem, piemēram, 1905. gada revolūcija un cīņas pret bermontiešiem, kā arī Dziesmu svētku un karavīru gājieni. Katra skulptūra, katrs bareljefs ir kā atvēlēta lapa Latvijas tautas vēstures grāmatā, ko tagad ir iespēja izlasīt tuvāk.
Piemineklis kā dzīvs liecinieks un vienotības simbols
Brīvības piemineklis ir piedzīvojis gan godināšanu, gan centienus to aizmirst padomju okupācijas gados, kad pulcēšanās pie tā bija aizliegta. Tomēr tas vienmēr ir palicis tautas sirdīs kā neatņemams neatkarības un brīvības simbols. Sākoties Atmodas kustībai, piemineklis atkal kļuva par tautas pulcēšanās vietu svarīgiem atceres brīžiem. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie pieminekļa atkal stāv godasardze, apliecinot cieņu un atbildību pret valsti. Piemineklis ir piedzīvojis arī četras nozīmīgas restaurācijas, vienmēr saglabājot savu sākotnējo būtību – būt par Latvijas brīvības un neatkarības nesatricināmu simbolu. Tā saglabāšana ir nepārtraukts process, kas apliecina mūsu cieņu pret vēsturi un ticību nākotnei. Brīvības piemineklis ir ne tikai piemiņas vieta, bet arī platforma diskusijām par nacionālajiem simboliem un to nozīmi mūsdienu sabiedrībā, kā to apliecina nesen notikušās konferences par šo tēmu.