Kārkliņa ieskicēja, ka lielākais darbs, kas ir priekšā, ir Saeimas sasaukuma maiņa – jāveic frakciju rotācija, ēkas Torņu ielā “uzfrišināšana”. Tāpat izdevumi atvēlēti starptautiskajām sadarbībām, piemēram, NATO parlamentārās asamblejas uzņemšana.
Ābrama izvirzīja ideju par Saeimas deputātu viesnīcas ierīkošanu, lai mazinātu izdevumus, kas saistīti ar kompensācijām deputātiem. Viņa norādīja, ka citās valstīs tādas esot, un tas radot “milzīgu ietaupījumu”.
Kaspars Briškens (P) aicināja, ja iespējams, iegādāties mākslīgā intelekta licences.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Andrejs Ceļapīters aicināja neveikt Saeimas ēkas renovāciju, norādot, ka, viņaprāt, parlamenta nams ir labā stāvoklī, tam nevajadzētu tērēties. Viņš pauda šaubas, ka 2032. gadā izdosies uzsākt parlamenta remontdarbus.
Jānis Zariņš (JV) rosināja mazināt birokrātiju, piemēram, nelūdzot deputātiem parakstīt atļaujas, lai viņu palīgi varētu izmantot deputātu darba kabinetus, vai ļautu palīgiem uzturēties Saeimas telpās līdz plkst. 21. Saeimas Administrācijas pārstāve norādīja, ka Saeima ir kritiskās infrastruktūras objekts un drošības jautājumos kompromisu nebūšot.
Alīna Gendele (JV) norādīja, ka esot vīlusies, jo domājusi, ka Saeimas budžetā būs samazinājums. Pēc viņas domām, Saeimai jārāda piemērs, un tagad nāksies taisnoties sabiedrības priekšā.
Ābrama rosināja skatīties arī uz izdevumu samazinājumu starptautiskās sadarbības pasākumiem – paskatīties, vai visi šie tēriņi ir lietderīgi, vai pavadošais personāls ārvalstu vizītēs nav par lielu.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne vaicāja, vai Saeimā nav par daudz darbinieku sabiedrisko attiecību birojā, kā arī vai Saeimas Prezidija locekļiem nav par daudz palīgu. Atsaucoties uz izskanējušo ideju par deputātu viesnīcu, Pleškāne interesējās, vai deputātus nevarētu izmitināt Jūrmalas rezidencē.
Kārkliņa norādīja, ka vienā ēkā Jūrmalā iespējams palikt 11 cilvēkiem – tā tiek izmantota diplomātijai. Otra ēka, ņemot vērā tehnisko stāvokli, šobrīd aktīvi izmantota netiek.