Noslēgumā Klapkalne pauž, ka Latvijas Sabiedriskā Medija veidošanās sākumposmā ir nepieciešams izveidot saliedētu, produktīvu un profesionālu sabiedriskā medija padomi. “Es aicinu koalīcijas deputātus sabiedriskā medija darbības nodrošināšanu stādīt augstāk par politiskām peripetijām un sabiedrības neizpratni par procesiem, kuri nav publiski redzami un zināmi,” aicina Klapkalne.
Jau ziņots, ka Sikšņa apstiprināšanu par SEPLP lecekli neatbalstīja vairums Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu un viņa apstiprināšanai trūkst balsu arī Saeimā kopumā.
Iepriekšējo padomes vadītāju Siksni amatam izvirzījusi Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome.
Siksnis tika atzīts par labāko kandidātu Memoranda padomes atkārtoti rīkotajā konkursā uz šo vakanci. Šoreiz, atšķirībā no iepriekšējā konkursa, Memoranda padomes locekļiem bija jābalso atklāti, un balsojumā nebija iespējams atturēties. Aģentūrai LETA zināms, ka Siksnis bija saņēmis augstāko punktu skaitu arī iepriekšējā konkursā, tomēr Memoranda padome balsojumā atbalstīja Ivara Beltes, nevis Sikšņa kandidatūru.
Skaidrojot motivāciju pieteikties SEPLP locekļa amatam, Siksnis norādījis, ka mediji ir viņa nozare, kurā pavadījis gandrīz visu savu profesionālo mūžu. Viņu šī nozare interesējot un viņš saredzot, kā ar savu pieredzi var ieguldīt notiekošajos procesos.
Runājot par pašas padomes darbu, Siksnis atzina, ka saredz lielas atšķirības tajā, kā tai vajadzētu strādāt šobrīd no tā, kā padome strādāja iepriekšējos četrus gadus. Viņaprāt, SEPLP būtu vairāk jāpāriet tieši uz Latvijas sabiedriskā medija (LSM) uzraudzību, līdz ar to padomes locekļiem darbs SEPLP vairs nebūtu veicams arī pilnu slodzi. Tas nozīmētu arī SEPLP locekļu algas samazinājumu. Vienlaikus, pēc Sikšņa domām, būtu nepieciešama SEPLP locekļu skaita palielināšana, paplašinot padomes kompetences.