Krievija pastiprina centienus ieņemt Doneckas apgabala Pokrovsku. Turklāt, savā labā izmantojot laikapstākļus. Biezas miglas aizsegs samazina Ukrainas aizstāvju gaisa izlūkošanas spējas un tādējādi arī iespējas sekot līdzi ienaidnieka kustībai, ziņo Ukrainas armija.
Pokrovskā atrodas vairāk nekā 300 Krievijas karavīru, kuru mērķis ir sasniegt Pokrovskas ziemeļu robežas un ielenkt pilsētas teritoriju, apgalvo Ukrainas armija.
Jau kopš vasaras pilsētā ienākušas Krievijas izlūkošanas un sabotāžas grupas, taču līdz šim tām nav izdevies Pokrovsku ieņemt. Ukrainas Dienvidu pavēlniecības pārstāvis vietējiem medijiem komentējis, ka Ukrainas karaspēks atkāpies no pozīcijām netālu no piecām apdzīvotām vietām Zaporižjas apgabalā.
Situācija tur esot sarežģīta, un turpinās intensīvas kaujas, atsaucoties uz sarunu ar Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski, sacīja valsts prezidents Volodimirs Zelenskis. Tikmēr Kupjanskā cīņas esot nedaudz vieglākas.
Report from Commander-in-Chief Oleksandr Syrskyi.
The front: our main focus right now is on the Pokrovsk direction and the Zaporizhzhia region, where the Russians are increasing the number and scale of assaults. The situation there remains difficult, in part because of weather…
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) November 11, 2025
“Šobrīd mūsu galvenā uzmanība ir vērsta uz Pokrovskas fronti un Zaporižjas apgabalu, kur Krievija palielina uzbrukumu skaitu un apjomu,” platformā “X” pauda Zelenskis. “Situācija tur joprojām ir sarežģīta, daļēji tāpēc, ka laikapstākļi ir labvēlīgi uzbrukumiem. Bet mēs turpinām iznīcināt okupantus.”
Zelenskis un Sirskis arī apsprieduši Ukrainas triecienus Krievijas teritorijā.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu