Šī gada rudenī pirmizrādes piedzīvoja divas skatītāju vidū
gaidītas filmas – režisora Oskara Rupenheita krimināldrāma “Tumšzilais
evaņģēlijs” un režisora Dzintara Dreiberga filma “Tīklā. TTT leģendas
dzimšana”. Tās jau saņēmušas pozitīvus vērtējumus no sabiedrības, un arī Valsts
prezidents Edgars Rinkēvičs sniedzis savu atsauksmi par šīm kinolentēm Lāčplēša
dienas vakarā.
“Vēlīnie rudens vakari ir visnotaļ parocīgi, lai noskatītos
kādu filmu. Šoreiz dažu nedēļu laikā “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” un
“Tumšzilais evenģēlijs”. Uzreiz varu teikt- mani saviļņoja un aizrāva.
Saviļņoja stāsts par TTT komandas dzimšanu. Aizrāva “Tumšzilais ēvanģēlijs”.
Stāsts par laikiem, kas daudziem jau ir tvaiki, bet tādi bij laiki,” tā
ierakstā stāsta prezidents.
Par Dreiberga filmu viņš raksta: ““Tīklā” ir stāsts par
baiso komunistu režīma realitāti, par centieniem saglabāt cilvēcisku pašcieņu
un latviskumu. Cīņa gan kompromisu, gan principiālas pretdarbības veidā. Katrs
to darīja savā veidā – no šķietamas sadarbības līdz atklātam protestam. Bija
daudzi, kas klusēja un sadarbojās. Par basketbola meiteņu sīkstumu, cīnoties
par uzvaru un cīnoties ar sadzīves likstām, tādām, kas sarkano murgu
nepiedzīvojušiem, liekas nereālas. Tas ir skaudrs, iedvesmojošs un smeldzošs
stāsts par neseno laiku, mūsu sporta skaistajām un spilgtajām lappusēm, un par
mūsu tautas apbrīnojamo izturību un spītu.”
Savukārt par Rupenheita filmu Rinkēvičs raksta: ““Tumšzilais
evanģēlijs” ir par “trakajiem” 90.gadiem, visai autentiska tā laika atmosfēra
un personāži, un valoda, kādu Rīgas pilī nedzirdēsi. Tas ir stāsts par to, kādi
mēs bijām, kā veidojās mūsu atjaunotā valsts un kam tā sākumā gāja cauri. Nekur
jau tie cilvēki no padomju laika nepagaisa. Man atmiņā pustumšās vai pat tumšās
ielas, kurā bez vajadzības vakaros negribējās un pat bija bīstami rādīties,
kioski un veikali, kur visu diennakti tirgoja visu, ko sirds vēlas, tikai
naudas bija pamaz, pusčuksti par kādu nošauto vai uzspridzināto bandītu. Filma
ir arī stāsts par veco sistēmu un ideālu pilniem jauniešiem un visai pamācošām
beigām. Tā uzrunā gan tāpēc, ka atgrieza jaunībā, gan tāpēc ka rosina
aizdomāties par to, kāda bija Latvija pēc neatkarības atgūšanas un pat
salīdzināt ar to laiku, kurā dzīvojām- saprast, kas joprojām palicis nemainīgs
(un cilvēka daba noteikti), gan kas mainījies uz labu.”
“Neesot kino kritiķim, varu teikt, ka man patika abas
filmas. Tiešām visu cieņu režisoriem, aktieriem, radošajām komandām. Tās ir
divas tik dažādas filmas, bet tas ir stāsts par mums, ne vienmēr tādiem, kādus
vēlamies sevi redzēt,” filmas atzinīgi novērtē prezidents.
“Kāpēc šo rakstu Lāčplēša dienas vakarā? Abas kinolentes ir
stāsts par to, kas notika pēc tam – kad zaudējām un atguvām neatkarību. Lai
atgādinātu, ka nekas nav pašsaprotams, nepietiek brīvību izcīnīt, tā jāsargā,
jo atgūt to ir grūti un arī tad labās pārvērtības nenotiek maģiski. Un tas ir
mūsu ikdienas uzdevums,” tā valsts prezidents.
Lasi arī:
Rīgā uzstādīts, iespējams, lielākais basketbola grozs Eiropā
Režisors Dreibergs par “Tīklā. TTT leģendas dzimšana” : “Primāri šī filma ir stāsts Latvijai”
Edgars Rinkēvičs. Foto: Toms Kalniņš/EPA/Scanpix