Ar 11. novembri portālā filmas.lv sākas nu jau tradicionālā
Patriotu nedēļa, ko Latvijas Valsts svētku laikā rīko Nacionālais
Kino centrs sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju, – īpaši izvēlētu filmu izlase,
kas bez maksas pieejama jebkurā diennakts laikā un jebkurā vietā pasaulē. Šogad
uzmanības centrā – ievērojamais dokumentālists Juris Podnieks (1950-1992) savā
jubilejas gadā, 14 filmu izlase, kas skatītājiem būs pieejama līdz 19. novembra
plkst. 23:59 (atbilstoši katras valsts laika joslai).
Latvijas kultūrtelpā šogad tiek svinēts Jura Podnieka gads,
atzīmējot šīs personības nozīmīgo lomu nācijas vēsturē, tāpēc Patriotu nedēļas
piedāvājumā ietilpst gan paša Jura Podnieka darbi, ko viņš veidojis kā
operators un režisors (1972-1990), gan arī divas jaunāko laiku filmas, kam Jura
Podnieka personība ir iedvesmas avots vai simbolisks tēls. Dokumentālajā filmā
Podnieks par Podnieku. “Laika liecinieks” (2024) režisores Anna Viduleja
un Antra Cilinska vispusīgi izvērtē izcilā dokumentālista radošo darbu un
ieguldījumu Latvijas kultūras vēsturē, personības veidošanos un vēlāko ietekmi
uz sabiedriski politiskajiem procesiem, viņa prasmi precīzi un asredzīgi
notvert laikmeta svarīgākos notikumus Latvijā, Eiropā un grūstošās PSRS
impērijas drupās. Filma saņēmusi piecas nominācijas Nacionālajai kinobalvai
Lielais Kristaps, apbalvota kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma un par
labāko montāžu.
Kā simbolisks un galvenā varoņa dzīvē nozīmīgs tēls Juris
Podnieks parādās Viestura Kairiša spēlfilmā “Janvāris” (2022), kuras
darbība risinās galvenokārt 1991. gada barikāžu laikā; tas arī pašam Jurim
Podniekam bija traģisks un izšķirīgi svarīgs dzīves posms. Viestura Kairiša
filma saņēmusi ne tikai piecas nacionālās kino balvas Lielais Kristaps, bet arī
apbalvojumus Romas festivālā Itālijā, Varšavas festivālā Polijā un citur
pasaulē.
Paša Jura Podnieka filmu izlasi veido divas daļas – agrīnie
darbi, kuros Podnieks ir operators citu režisoru kinodarbos (septiņas īsfilmas
1972-1981), un režijas darbi, sākot ar 1977. gada debiju. Juri Podnieku uz
Rīgas kinostudiju atveda viņa tēvs, leģendārais diktors Boriss Podnieks
(1924-1995), kura balsī skan visi pēckara gadu kinožurnāli un dokumentālās
filmas, arī daudzi no Jura Podnieka pirmajiem darbiem. Pēc mācekļa gadiem, kas
pavadīti operatora asistenta amatā, pirmoreiz kā patstāvīgs operators Juris
Podnieks strādājis divās dokumentālajās īsfilmās, kas 1972. gadā veidotas pēc
Izglītības ministrijas pasūtījuma skolu vajadzībām, iepazīstinot ar Latvijā
aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem; abas režisora Vadima Masa filmas
iekļautas šajā izlasē.
70. gadu otrajā pusē Juris Podnieks sāka sadarboties ar
režisori Laimu Žurginu, kuras uzmanības centrā bija ievērojamas Latvijas
kultūras personības, – abu autoru sadarbībā tapušas dokumentālās filmas par
dzejniekiem Ojāru Vācieti (“Ceturtā dimensija”, 1977) un Imantu Ziedoni
(“Imants Ziedonis. Portrets locījumos”, 1979), komponistu Raimondu Paulu
(“Raimonds Pauls. Portrets ar mūziku”, 1977).
Šajā laikā radies arī pasaules kinovēsturē joprojām
aktuālais un kinematogrāfiski pārsteidzošais režisora Herca Franka darbs Vecāks
par desmit minūtēm (1978) – maza bērna “dvēseles portrets” vienā garā
kadrā, skatoties leļļu teātra izrādi un izdzīvojot visu iespējamo emociju
gammu. Tieši Juris Podnieks kā operators izgudrojis, kā tehniski realizēt -
izgaismot un nofilmēt šo režisora unikālo ieceri, lai filmu varētu uzņemt
skatītāju zāles tumsā, desmit minūtes nepārtraucot kinokameras darbību un
veidojot īsfilmu, kurā nebūs nevienas montāžas vietas.
Režisora Anša Epnera filma “Krustsolis” (1981) stāsta
par šķēpmetēju treneri Māri Grīvu, kurš izaudzinājis olimpisko čempionu Daini
Kūlu, un Juris Podnieks šajā filmā ir ne tikai operators, bet arī aizkadra
balss, izjautājot treneri par viņa pieredzi dauzonīgu pusaudžu veidošanā par
spēcīgām personībām, kas var sevi disciplinēt sporta sasniegumiem. Savā ziņā
šis Jurim Podniekam ir diezgan personisks temats – arī viņš savulaik ar
pusaudža gadu riska faktoriem ticis galā, trenējoties sportā – modernajā
pieccīņā.
Jau 70. gadu beigās Juris Podnieks sajūt tieksmi pievērsties
režijai, un pirmoreiz izmēģināt spēkus viņam ļauj, veidojot kinožurnāla Padomju
Latvija 1977. gada 3. izlaidumu. Autors to izveido kā īsfilmu ar nosaukumu
Šūpulis, pētot skumjo demogrāfijas situāciju Latvijā un filmējot gan ģimenes,
kurās izauguši astoņi vai deviņi bērni, gan speciālistu komentārus par izmaiņām
sabiedrībā un dzimstības statistikā.
Pirmā filma režisora statusā ir “Brāļi Kokari” (1978)
– divu Latvijas kultūrai nozīmīgu kordiriģentu dubultportrets -, bet drīz pēc
tam Juris Podnieks sāk darbu pie savas pirmās pilnmetrāžas filmas “Strēlnieku
zvaigznājs” (1981), visā Latvijā meklējot vecos latviešu strēlniekus un
viņu stāstus par kariem un likteņiem. Ar šo darbu Juris Podnieks spilgti un
talantīgi apliecina savu interesi par nacionāli nozīmīgiem tematiem, savukārt
starptautisku ievērību viņam atnesa filma “Vai viegli būt jaunam?”
(1986) – unikāls gadījums, kad dokumentālā filma nevis sekojusi notikumiem un
iemūžinājusi svarīgākos procesus, bet pati tos izraisījusi, gājusi pa priekšu
sabiedrības noskaņojumam un būtiski paplašinājusi uzdrīkstēšanās robežas.
Latvijā šī filma kļuva par sociālu fenomenu ar milzīgu rezonansi sabiedrībā,
viens no pirmsatmodas laika, tā sauktās perestroikas simboliem, kas iedrošināja
arī citus runāt atklāti un drosmīgi, – bez šādas uzdrīkstēšanās nebūtu bijis
Atmodas.
Likumsakarīgi, ka Jura Podnieka nākamā pilnmetrāžas filma “Krustceļš”
(1990) ir Atmodas procesu un notikumu iedvesmots darbs, bet jau ar
starptautisku dimensiju – filmas caurviju motīvs ir 1990. gada
dziesmu svētki Latvijā, kur pirmoreiz pēc ilgiem padomju okupācijas
gadiem piedalījās arī trimdas latvieši, bet neatkarības atjaunošanas procesu
paralēles Juris Podnieks atrod arī Igaunijā un Lietuvā.
Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls portālā filmas.lv
veidots ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu
arhīva un Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) palīdzību, projektu
atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
Filmas tiešsaistē visā pasaulē pieejamas no 11. novembra
plkst. 00 līdz 19. novembra plkst. 23:59 atbilstoši
katras valsts laika joslai. Patriotu nedēļas programmā filmas tiek
demonstrētas latviešu valodā, jo Valsts svētku festivāla kontekstā
svarīgs ir atbalsts latviešu diasporai visā pasaulē, palīdzot tautiešiem kopt
un saglabāt savu nacionālo identitāti, tostarp valodu.
Patriotu nedēļas filmu kolekcija iekļaujas Jura Podnieka
jubilejas gadā, kura ietvaros LKA Latvijas Kino muzejs koordinē dažādus
kultūras notikumus – izstādi muzejā, filmu demonstrēšanu klātienes seansos,
teorētiskus pētījumus, Podnieka dienasgrāmatās balstītas grāmatas iznākšanu u.
c.