Globālās risku pārvaldības kompānija “Coface” publiskojusi ikgadējo pētījumu par ekonomisko situāciju Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā.
Top 500 lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm: pieci no Latvijas, 9 no Igaunijas un 25 no Lietuvas.
Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.
Vienlaikus “Coface” ekonomisti publicējuši arī 2026. gada IKP prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai – attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.
No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju – 175. vietu – ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS “Latvenergo”. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērna gada apgrozījuma un peļņas kritums – attiecīgi par 16% un 22%.
Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA “Rimi Latvia” (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA “Maxima Latvija” (294. vieta, kāpums par 8 pozīcijām) un IT produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS “Elko Grupa” (309. vieta, par 2 pozīcijām augstāk).
No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS “Air Baltic Corporation” (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju “Orlen Latvija”.
Top 500 sarakstā pārstāvētie pieci Latvijas uzņēmumi kopumā pērn apgrozīja 5,73 miljardus eiro un guva 257 miljonu eiro peļņu. Tie nodarbināja kopumā 15 495 cilvēkus, kas veido teju 1,8% no visiem nodarbinātajiem Latvijā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas un Igaunijas uzņēmumu skaits reitingā palicis nemainīgs, bet Lietuvas – no 21 uz 25 uzņēmumiem.
Lasiet arī
“Latvijas pozīcija Top 500 lielāko uzņēmumu reitingā šogad nav mainījusies,” norāda “Coface Baltics” kredītrisku departamenta vadītājs Mindaugs Vaļskis (Mindaugas Valskys).
“Vēsturiski Latvijā bija visattīstītākā tradicionālās rūpniecības nozare starp Baltijas valstīm, taču globalizācijas un augsto izmaksu dēļ šī nozare pakāpeniski zaudējusi konkurētspēju un vietu globālajā tirgū. Savulaik ierobežotās investīcijas augstākas pievienotās vērtības ražošanā un tehnoloģiski attīstītos pakalpojumos šobrīd atspoguļojas lielu uzņēmumu trūkumā Latvijā. Tāpat Latvija ir arī salīdzinoši liels to uzņēmumu īpatsvars, kas bijusi atkarīgi no eksporta uz Krieviju un NVS valstīm, un pārorientēšanās uz citiem tirgiem prasa laiku. Savukārt Lietuvas un Igaunijas labākais sniegums šajā reitingā skaidrojams ar daudzveidīgāku uzņēmējdarbības struktūru – tur vairāk uzņēmumu spēju iekļūt reģiona reitingā, pateicoties dinamiskai jaunuzņēmumu videi, aktīvam pakalpojumu sektoram, spēcīgai mazumtirdzniecības konsolidācijai un stabilām pozīcijām enerģētikas nozarē. Šīs priekšrocības veido konkurētspējīgāku ekonomikas modeli, kas spēj labāk pielāgoties ārējiem satricinājumiem,” saka Vaļskis.
Saskaņā ar “Coface” jaunāko prognozi, IKP pieaugums 2026. gadā Latvijā varētu sasniegt 2,1%, Lietuvā – 3,3%, bet Igaunijā – 2,6%. Lai gan Latvijai paredzētais izaugsmes temps ir zemākais starp Baltijas valstīm, “Coface” eksperti paredz kopumā ekonomikas atveseļošanos un investīciju aktivitātes kāpumu.
“Latvijas ekonomikas atveseļošanās šogad bijusi samērā lēna, un izaugsmi ietekmējuši ārējie nelabvēlīgie faktori, īpaši vājš neto eksports. Tomēr perspektīvas, visticamāk, uzlabosies jau šī gada beigās un 2026. gadā, jo paredzams ievērojams publisko investīciju kāpums, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisma (ARF) finansējums. Šim ES līdzekļu pieplūdumam vajadzētu sniegt ļoti nepieciešamo stimulu infrastruktūras un attīstības projektu īstenošanai, kas veicinās iekšzemes pieprasījumu un jaunu darbvietu radīšanu. Turklāt nesen ieviestie augstākie tarifi Kanādas koksnes nozarei varētu palielināt Latvijas koksnes eksporta konkurētspēju, laika gaitā uzlabojot tirdzniecības bilanci.
Darba tirgū paredzama pakāpeniska bezdarba samazināšanās, kas stiprinās mājsaimniecību pirktspēju un tādējādi atbalstīs privāto patēriņu. Kopumā šie faktori veido labvēlīgāku ekonomisko vidi nākotnē, neraugoties uz pašreizējo ārējā pieprasījuma vājumu,” norāda Mindaugs Vaļskis.
Polija joprojām ir Centrālās un Austrumeiropas reģiona dzinējspēks ar 178 uzņēmumiem Top 500 sarakstā, kuros nodarbināti vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku. Šie uzņēmumi kopumā pērn apgrozīja teju 481 miljardu eiro. Polijas līderpozīcijas saglabājas jau vairākus gadus, taču, neskatoties uz lielo apgrozījumu, peļņas rādītāji Polijas Top 500 reitinga uzņēmumos bijuši salīdzinoši pieticīgi – 9,04 miljardi eiro, kas ir viens no zemākajiem peļņas procentuālajiem rādītājiem reģionā. To galvenokārt ietekmējušas spēcīgās zlota pozīcijas un darbaspēka trūkums. Otrajā vietā reitingā pēc pārstāvēto uzņēmumu skaita ierindojas Čehija ar 71 uzņēmumu, trešajā – Ungārija (61), ceturtajā – Rumānija (56), piektajā – Slovākija (25).
Vērtējot atsevišķu uzņēmumu sniegumu, Top 500 reitinga pirmo vietu, neraugoties uz būtisku apgrozījuma un peļņas kritumu, arī šogad ieņem Polijas naftas pārstrādes un degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “Orlen”. Tālāk seko mašīnbūves kompānija “Škoda Auto” (Čehija), mazumtirgotājs “Jeronimo Martins Polska” (Polija), enerģētikas uzņēmums “MOL” (Ungārija) un spēļu un loteriju organizators “Totalizator Sportowy” (Polija).
“Coface” ekonomisti uzsver, ka pēc 2022.–2023. gada ekonomiskās turbulences, 2024. gads CAE reģionā iezīmējis trauslu atveseļošanās posmu. Inflācija gada laikā strauji samazinājās – vidēji no 10% līdz 3%, taču izaugsme saglabājās mērena un nevienmērīga. Vidējais IKP pieaugums stabilizējās ap +2%, taču reģiona lielāko uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 3,7%, galvenokārt naftas rūpniecības lejupslīdes dēļ. Vienlaikus Top 500 uzņēmumu peļņa pieauga par 3,1%, kas liecina par pakāpenisku ekonomikas stabilizāciju.
2024. gada Top 500 reitings atklāj niansētu ainu par nozaru sniegumu CAE reģionā. Rūpniecība joprojām dominē (minerālvielas, ķīmiskās vielas, nafta, plastmasa, farmācija, autobūve un transports), taču saskaras ar stagnāciju strukturālo ierobežojumu un ārējā spiediena dēļ. Savukārt tirdzniecības nozare kļuvusi par izaugsmes virzītājspēku, pateicoties mājsaimniecību patēriņa atgūšanai un algu kāpumam.
Šajā nozarē apgrozījums pieauga par 6,2%, bet peļņa – par 25%. IKT un elektroiekārtu nozare uzrādīja duālus rezultātus – digitālo pakalpojumu segments plauka, bet ražošanas sektors atpalika. Komunālie un sabiedriskie pakalpojumi piedzīvoja kritumu enerģijas tirgu stabilizācijas dēļ, savukārt lauksaimniecības un pārtikas nozare saglabāja stabilitāti, ko veicināja noturīgs pieprasījums un ES atbalsts. Metālapstrādes uzņēmumus negatīvi ietekmēja cenu kritums un stingrākas ES klimata prasības.
Darba tirgū nodarbinātība pieauga par 0,8%, bet bezdarbs saglabājās vēsturiski zems. Reālās darba algas, īpaši Austrumeiropā, būtiski palielinājās, atjaunojot pirktspēju, kas bija sarukusi augstās inflācijas dēļ.
“Coface” ekonomisti CAE ekonomikas perspektīvas tuvākajā laikā vērtē piesardzīgi optimistiski, taču uzsver pastāvošo nenoteiktību.
Kā norāda Vaļskis: “Paredzams, ka iekšzemes koppprodukta pieaugums reģiona valstīs turpināsies mērenā tempā, ko veicinās iekšzemes patēriņš un ES investīcijas. Monetārās politikas mīkstināšana sniegs papildu atbalstu, taču ilgstošā vājuma situācija Vācijā – reģiona galvenajā tirdzniecības partnerī – un iespējamie globālās tirdzniecības izaicinājumi atveseļošanos var kavēt.”
Šogad globālās risku pārvaldības kompānijas CAE reģiona uzņēmumu Top 500 reitingu publisko jau 17. gadu pēc kārtas. Reitingā iekļuvušie uzņēmumi pētījumā tiek analizēti ne tikai pēc apgrozījuma un peļņas, bet arī dažādiem papildu faktoriem, tostarp, darbiniekus skaita, nozares, tirgus un kredītreitinga. Tādējādi CAE Top 500 reitings kalpo kā reprezentatīvs rādītājs tirgus tendencēm visā reģionā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit