Nvidia aicina Eiropu pastiprināt savu lomu AI sacensībās

Augstākā līmeņa vadītājs no tehnoloģiju giganta Nvidia ir aicinājis Eiropu aktīvāk iesaistīties globālajā mākslīgā intelekta (MI) attīstības sacensībā. Rev Lebaredian, Nvidia omniversa un simulācijas tehnoloģiju viceprezidents, ekskluzīvā intervijā Euronews Next norādīja, ka, lai Eiropa spētu konkurēt ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu MI jomā, tai ir nepieciešama stabila pamatinfrastruktūra, kas ļautu pētniekiem un uzņēmējiem veidot šo tehnoloģiju.

Lebaredian uzsvēra: „Bez MI rūpnīcām un bez enerģijas to darbināšanai, nebūs nozīmes tam, cik daudz talantu ir pieejams šeit, Eiropā. Taču, ja Eiropa izvēlēsies to darīt, tad noteikti var būt līderpozīcijās.” Viņš piebilda, ka Eiropai „jābūt MI, datu zinātnes un visu tehnoloģiju centram, taču Eiropai ir jāpiedalās.” Eiropas Komisija jau paziņojusi par plāniem palielināt MI rūpnīcu skaitu, palielinot bloka kopējo skaitu līdz 19. Šīs rūpnīcas ir datu centru veids, kas nodrošina MI spēju ražošanu plašā mērogā.

Enerģētika kā MI attīstības stūrakmens

Nvidia pārstāvis arī izteica bažas par Eiropas spēju nodrošināt augstās enerģijas prasības, ko rada MI, īpaši ņemot vērā, ka enerģija Eiropā bieži vien ir dārgāka nekā citviet pasaulē. Viņš norādīja, ka tas ir „lēmums, ko Eiropa var pieņemt attiecībā uz jaunas enerģijas izbūvi.” Eiropā tiek izmantoti dažādi enerģijas avoti MI vajadzībām, tostarp kodolenerģija, hidroelektroenerģija un atjaunojamie energoresursi, īpaši vēja enerģija.

„Nav progresa sabiedrībā bez enerģijas… Tas ir pamatu griesti progresam,” sacīja Lebaredian. „Eiropai vajadzētu strādāt pie enerģijas piegādes apjoma palielināšanas, tāpat kā vajadzētu darīt katrai valstij. Tas ir būtiski izaugsmei un labklājībai.”

Fiziskais MI un robotu nākotne

MI sola pārveidot ikvienu dzīves aspektu, sākot no medicīnas un zāļu izstrādes līdz vispārēju uzdevumu automatizācijai. Nvidia uzskata, ka pēc ģeneratīvā MI nāks fiziskais MI, proti, robotika. Lebaredian prognozē, ka roboti vispirms parādīsies rūpniecības telpās, jo „pieprasījums tur jau ir skaidrs. Mums ir globāls darbaspēka trūkums šāda veida fiziskajās nozarēs, īpaši tās, kas ietver trīs ‘D’ – darbus, kas ir garlaicīgi, netīri un bīstami.”

„Mums nav pietiekami daudz jauniešu, kuri vēlas veikt šādus darbus, un mums ir novecojošs darbaspēks, kas no šiem darbiem pensionējas. Tātad pieprasījums tur ir ļoti skaidrs,” viņš piebilda. Mazāk skaidrs ir tas, cik ātri roboti parādīsies mūsu mājās. Lai gan vairāki uzņēmumi, tostarp NEO humanoīdais robots, cenšas automatizēt mājas darbus, tie vēl aizvien prasa cilvēka iejaukšanos.

„Patērētāji mēdz būt nepastāvīgi un viņiem ir dažādas vēlmes un vajadzības. Atkarībā no viņu kultūras ģeogrāfijas tas var būt nevienmērīgi, un patērētājiem arī nepieciešams, lai tas būtu daudz lētāks, pirms viņi to apsver,” sacīja Lebaredian. „Tam jābūt daudz drošākam, īpaši šādās nestrukturētās vidēs kā mājās, bet tur tas noteikti notiks.”

Viņš piebilda, ka dažos veidos fizisko robotu drošību ir vieglāk pārbaudīt un nostiprināt nekā MI tērzēšanas robotu vai aģentu drošību, kas „var būt jūsu draugs vai tēli un tamlīdzīgi. Ar fiziskiem robotiem mēs varam izmērīt drošību, vienkārši balstoties uz to uzvedību.”

Autonomā braukšana un nākotnes vīzija

Kā daļu no sava robotikas virzības Nvidia pilnībā ieguldās autonomajā braukšanā. Pagājušajā mēnesī uzņēmums paziņoja par partnerību ar Uber, lai izveidotu 100 000 robotaksī un autonomo piegādes transportlīdzekļu floti. Nvidia prognozē, ka flote sāks darboties 2027. gadā. Uzņēmums mērķē uz ceturto autonomās braukšanas līmeni, kas ir par vienu līmeni augstāks nekā pašreiz pieejamie robotaksī modeļi.

Ceturtais autonomijas līmenis nozīmētu, ka transportlīdzeklis var darboties pašbraucošā režīmā. Taču, kamēr likumdošana un ceļu infrastruktūra attīstīsies, lai atbilstu tehnoloģijai, šie transportlīdzekļi varētu braukt tikai ierobežotās teritorijās. Nvidia un Uber kopīgi strādā arī pie datu rūpnīcas izveides, lai apstrādātu milzīgo datu apjomu, kas nepieciešams autonomo transportlīdzekļu izstrādei. Viņi izmantos datus, kas savākti no testiem virtuālajā pasaulē, lai padarītu transportlīdzekļus drošus.

„Mēs tos testējam būtībā kaut kādā veidā, kas līdzinās videospēlei, kur tas ir ļoti droši. Mēs varam veikt šādus scenārijus, kas parasti būtu bīstami cilvēkiem un iesaistītajiem transportlīdzekļiem. Taču videospēles iekšienē nekas nenotiek. Ja tur notiek negadījums, tā ir tikai videospēle,” sacīja Lebaredian, piebilstot, ka šīs simulācijas „ļoti cieši atbilst reālajai pasaulei.”

Kad pašbraucošie auto būs pieejami reālajā pasaulē, varēs savākt vairāk datu, lai uzlabotu transportlīdzekļus. „Es domāju, ka viņi ļoti ātri kļūs par labākiem autovadītājiem nekā visi cilvēki,” viņš prognozē.