Ķīnas Emisiju Lūzuma Punkts: Vai Gaisma Tuneļa Galā?
Saskaņā ar jaunāko analīzi, kas veikta sadarbībā ar Enerģētikas un tīrās enerģijas pētniecības centru (CREA) un publicēta platformā Carbon Brief, pastāv cerīgs signāls – Ķīnas oglekļa emisijas pēdējo 18 mēnešu laikā ir stabilizējušās vai pat sākušas samazināties. Šis ir nozīmīgs pavērsiens, ņemot vērā, ka Ķīna ir pasaulē lielākā izmešu radītāja, veidojot aptuveni 30% no globālajām emisijām un lielā mērā paļaujoties uz ogļu enerģiju.
Dati un Tendences: Cerību Pilns Attīstības Virziens
Analīze atklāj, ka kopš 2024. gada marta emisijas ir bijušas nemainīgas vai pat krītošas. Pat enerģijas pieprasījuma pieauguma laikā no jūlija līdz septembrim, enerģētikas sektora oglekļa dioksīda emisijas saglabāja savu līmeni. Ja šī tendence turpināsies, 2025. gadā sagaidāms pirmais pilna gada oglekļa dioksīda emisiju kritums. Lauri Myllyvirta, vadošais analītiķis CREA, norāda, ka šāds scenārijs, pat ja izmaiņas šķiet nelielas – vienu procentu vai mazāk – ir simboliski nozīmīgas. Tās liecina par potenciālu sasniegt emisiju maksimumu jau agrāk nekā sākotnēji tika plānots.
“Lai gan emisiju pieaugums vai kritums par 1% vai mazāk varbūt nešķiet milzīga objektīva atšķirība, tam ir pastiprināta simboliskā nozīme, jo Ķīnas politikas veidotāji ir atstājuši iespēju emisiju pieaugumam vēl vairākus gadus, atstājot emisiju maksimumu nenoteiktu,” raksta Lauri Myllyvirta.
Neskatoties uz šo pozitīvo dinamiku, Ķīna joprojām atpaliek no mērķiem samazināt oglekļa intensitāti jeb oglekļa dioksīda emisijas uz iekšzemes kopprodukta vienību laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam. Lai sasniegtu valsts noteiktos klimata mērķus, nepieciešami straujāki samazinājumi. Tomēr Ķīnai ir vēsture, kurā tā bieži vien ir “mazāk solījusi, bet vairāk izpildījusi” savās klimata saistībās.
Industrijas un Tehnoloģiskais Progress: Atjaunojamās Enerģijas Un Elektrisko Transportlīdzekļu Loma
Svarīgu lomu emisiju stabilizācijā spēlē straujā saules un vēja enerģijas attīstība. Šīs atjaunojamās enerģijas avoti palīdz apmierināt augošo enerģijas pieprasījumu, vienlaikus samazinot enerģētikas sektora radītās emisijas. Pirmajos deviņos mēnešos no 2025. gada Ķīna ir pievienojusi iespaidīgu 240 gigavatus (GW) saules un 61 GW vēja jaudas. Šie rādītāji liecina, ka 2025. gadā tiks uzstādīts jauns atjaunojamās enerģijas rekords, jau tāpat pērn uzstādot 333 GW saules jaudas – vairāk nekā visā pārējā pasaulē kopā. Saules enerģijas ražošana trešajā ceturksnī pieauga par 46%, bet vēja enerģijas – par 11%. Tāpat elektrisko transportlīdzekļu (EV) straujā izplatība ir samazinājusi emisijas no transporta degvielas par 5% gadā.
Pozitīvas tendences novērotas arī cementa, metālu un tērauda ražošanas nozarēs, kur emisijas attiecīgi samazinājušās par 7% un 1% trešajā ceturksnī. Tērauda ražošanas emisijas arī ir kritušās. Savukārt naftas pieprasījums un emisijas transporta sektorā samazinājās par 5% tajā pašā periodā. Tomēr ķīmiskās rūpniecības paplašināšanās ir palielinājusi emisijas par 10%, ko izraisījis plastmasas un citu ķīmisko produktu ražošanas pieaugums, tādējādi daļēji kompensējot citās nozarēs panākto samazinājumu.
Nākotnes Perspektīvas Un Globālā Līdzdalība
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Ķīna ir iesniegusi savu Nacionāli Noteikto Iemaksu (NDC) plānu 2035. gadam, apņemoties samazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 7-10% no to maksimuma. Lai gan Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins nepiedalījās COP30 līderu samitā, Ķīnas delegācija bija klātesoša sarunās. COP30 prezidents André Corrêa do Lago uzteica Ķīnas klimata saistības:
“Ķīna piedāvā risinājumus, kas ir paredzēti visiem, ne tikai Ķīnai,” viņš sacīja. “Saules paneļi ir lētāki, tie ir tik konkurētspējīgi , ka tie ir visur. Ja domājat par klimata pārmaiņām, tas ir labi.”
Saskaņā ar nesen publicētu ANO analīzi, valstu klimata saistības kopumā virza pasauli uz 12% emisiju samazinājumu līdz 2035. gadam. Šis atjauninātais ziņojums ņem vērā jaunās saistības, tostarp Ķīnas, kas iesniegtas pēc iepriekšējās analīzes termiņa. ANO klimata vadītājs Simons Stiells šo rezultātu nodēvēja par “lielu lietu”, uzsverot, ka “ikviens izvairītais sildīšanas grāds izglābs miljoniem dzīvību un nodrošinās miljardiem dolāru ietaupījumu no klimata radītajiem zaudējumiem.”