Ekonomikas ministrijas plāns par pensiju 2. līmeņa līdzekļu novirzīšanu: cerības un bažas
Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar ambiciozu plānu, kas paredz daļu no iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem novirzīt specifiski veidotam fondam, kura mērķis ir ieguldīt līdzekļus Latvijas uzņēmumos. Šī iniciatīva, lai arī varētu sniegt būtisku grūdienu tautsaimniecības attīstībai, raisa arī pamatotas bažas un jautājumus nākamajiem pensionāriem un plašākai sabiedrībai.
Fonda izveides ieceris un mērķi
Plāna būtība ir vienkārša: lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un piesaistītu investīcijas vietējos uzņēmumos, paredzēts izveidot īpašu investīciju fondu. Šajā fondā tiks ieguldīti 10% no valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” līdzekļiem, bet atlikušo daļu veidos daļa no iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem. Kā norādījis ekonomikas ministrs Viktors Valainis, vienošanās ar komercbankām jau panākta, un “Altum” izveidos fondu, kas tālāk ieguldīs līdzekļus Latvijas uzņēmumos. Ministrija cer, ka šāds “ekonomikas dopings” stimulēs tirgu, nāks par labu gan pensionāriem, kuru uzkrājumi potenciāli pieaugs, gan uzņēmumiem, kuri saņems nepieciešamo kapitālu attīstībai. Paredzams, ka nepieciešamie dokumenti fonda izveidei tiks sagatavoti valdībai izskatīšanai līdz šī gada beigām.
Pensiju 2. līmenis: kas tas ir un kā darbojas?
Pensiju 2. līmenis, kas pazīstams arī kā valsts fondētā pensiju shēma, tika ieviests 2001. gadā. Tā mērķis ir palielināt katras personas pensijas kapitālu, daļu no sociālajām iemaksām uzkrājot un ieguldot finanšu un kapitāla tirgū, piemēram, vērtspapīros un banku noguldījumos. Šīs iemaksas automātiski tiek veiktas no personas bruto algas kā sociālo iemaksu daļa. Līdzekļu pārvaldītāji, sadarbojoties ar turētājbankām, iegulda pensiju kapitālu finanšu tirgū, tādējādi veicinot kapitāla pieaugumu. Uzkrātā summa ir atkarīga no algas apmēra, iemaksu likmes, ieguldījumu peļņas un dalības ilguma pensiju 2. līmenī. Paredzams, ka 2021. gadā kopējais uzkrājumu apjoms pensiju 2. līmenī sasniedza 6 miljardus eiro, bet 2024. gada martā – jau vairāk nekā 7 miljardus eiro, ar 1,3 miljoniem dalībnieku.
Skeptiskā puse un ieguvumi
Lai gan plāns izklausās daudzsološi, sabiedrībā pastāv arī bažas. Galvenais jautājums ir par to, kur tieši tiks ieguldīti pensiju līdzekļi un vai pastāv garantija, ka valsts nesaņems šos līdzekļus “ikdienas problēmu” risināšanai. Daži eksperti norāda, ka nozaru ministriju iniciatīvas, kas paredz valsts budžeta līdzekļu novirzīšanu nevalstiskajām organizācijām vai uzņēmumiem, bieži vien nav pietiekami pārdomātas un var radīt neatgriezeniskus zaudējumus.
Tomēr, no otras puses, tiek uzsvērts, ka ieguldījumi vietējos uzņēmumos varētu stimulēt tautsaimniecības izaugsmi, radot jaunas darba vietas un palielinot eksportu. Pensiju 2. līmeņa reformu gaitā ir veiktas arī izmaiņas, kas paredz samazināt komisijas maksas un palielināt uzkrājumu ienesīgumu. Paredzams, ka tas ļaus iedzīvotāju uzkrājumiem 10 gadu laikā palielināties par aptuveni 60 miljoniem eiro.
Nākotnes perspektīvas un riski
Lai gan plāns paredz ieguldījumus Latvijas uzņēmumos, ir svarīgi pievērst uzmanību arī citām pensiju 2. līmeņa sistēmas izmaiņām. Piemēram, kopš 2020. gada ir ieviesta iespēja novēlēt savu uzkrājumu mantiniekiem. Tomēr arvien liela daļa dalībnieku nav izdarījuši šo izvēli. Tāpat svarīgi ir saprast, ka pensiju fondi darbojas ilgtermiņā, un investīciju rezultātus var ietekmēt tirgus svārstības. Cilvēkiem, kuriem līdz pensijas vecumam atlicis mazāk nekā 10 gadi, ieteicams izvēlēties konservatīvākus ieguldījumu plānus, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem.
Ekonomikas ministrijas plāns ir neapšaubāmi nozīmīgs solis, kura mērķis ir stiprināt Latvijas ekonomiku. Taču, lai iniciatīva būtu veiksmīga, nepieciešama rūpīga izpilde un atklātība par ieguldījumu virzieniem, kā arī jāņem vērā esošās pensiju sistēmas nianses un sabiedrības bažas.