Tāpat CSP min, ka mūsdienās arvien lielāka daļa iedzīvotāju vecumā līdz 29 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību, un samazinās to jauniešu īpatsvars, kuri līdz šim vecumam ir ieguvuši vien pamata vai zemāku izglītību. Augstāks sasniegtais izglītības līmenis ir aktuālāks līdz ar paaudžu maiņu.
Kopš 1980. gadiem jauniešu vidū ir trīskāršojies augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars. Starp 20-24 gadu vecuma jauniešiem augstāko izglītību ieguvušo jauniešu īpatsvars ir kāpis no 4,6% 1979. gadā līdz 12,1% 2024. gadā un starp 25-29 gadu vecuma jauniešiem – no 13,5% 1979. gadā līdz 37,1% 2024. gadā.
Pēc izglītības iestāžu datiem, 2024. gada oktobrī Latvijā 40,3% jauniešu 18-29 gadu vecumā bija kādas izglītības iestādes skolēni, audzēkņi vai studenti, tostarp 7,6% mācījās vispārizglītojošajās skolās, 6,6% profesionālajās izglītības iestādēs un 26,1% apguva augstāko izglītību koledžās un augstskolās. Sievietes šajā vecuma grupā veidoja 53,3% no visiem izglītojamajiem, un viņu īpatsvars bija lielāks gan vispārējā izglītībā (54%), gan augstākajā izglītībā (55,7%). Savukārt vīrieši biežāk izvēlas profesionālo izglītību – viņu īpatsvars sasniedz 57%.
2024. gadā 55,3% jauniešu uzreiz pēc vidējās izglītības apguves sāka studijas augstākās izglītības iestādēs, 2,3% vidusskolu beigušo izvēlējās turpināt apgūt profesionālo izglītību, bet 42,4% mācības neturpināja. Taču CSP rīcībā nav informācijas par jauniešiem, kuri mācības turpina ārzemēs.
2023. gadā Latvijā 32,1% personu 24 gadu vecumā vēl mācījās kādā izglītības iestādē, un pēdējos gados šis īpatsvars tikai aug. Tas ir vairāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji (29,4%) un vairāk nekā citās Baltijas valstīs: Igaunijā un Lietuvā jauniešu īpatsvars, kuri turpināja mācības 24 gadu vecumā, bija būtiski mazāks nekā Latvijā – 25,4% un 24,6%. Augstākais rādītājs bija Dānijā (53,3%), Somijā (49%) un Grieķijā (42,2%), bet zemākais tas bija Maltā (14,6%) un Luksemburgā (12%).