ES pastiprina uzraudzību pār digitālajiem gigantiem cīņā pret krāpniecību
Eiropas Savienība (ES) intensificē savu cīņu pret tiešsaistes krāpniecību, pieprasot no tehnoloģiju milžiem, tostarp Apple, Google un Microsoft, sniegt detalizētu informāciju par viņu stratēģijām, lai novērstu un izskaustu krāpnieciskas aktivitātes savās platformās. Šis solis ir daļa no Digitālo pakalpojumu akta (DSA) izpildes, kas uzliek lielām tiešsaistes platformām stingrākus pienākumus attiecībā uz nelikumīga un kaitīga satura moderēšanu. ES regulators vēlas pārliecināties, vai šie uzņēmumi dara pietiekami, lai pasargātu lietotājus no krāpniekiem, kuri arvien biežāk izmanto digitālo vidi savu nelikumīgo nolūku īstenošanai.
Digitālās krāpniecības apmērs un ES reakcija
Tiešsaistes krāpniecība Eiropas Savienībā rada ievērojamus finansiālus zaudējumus, kas pārsniedz 4 miljardus eiro gadā. Šī tendence ir īpaši satraucoša, jo mākslīgā intelekta (MI) attīstība padara krāpnieciskas shēmas arvien sarežģītākas un grūtāk atklājamas. Lai gan formāla izmeklēšana vēl nav sākta, ES ir nosūtījusi oficiālus informācijas pieprasījumus minētajiem uzņēmumiem, kā arī Booking Holdings (Booking.com). Tiek pieprasīts izskaidrot, kā tiek novērsti viltoti banku lietotnes Apple App Store un Google Play, kā arī kā tiek filtrēti krāpnieciskie meklēšanas rezultāti Google un Microsoft Bing meklētājprogrammās. Šīs darbības uzsver ES apņemšanos nodrošināt drošāku un uzticamāku tiešsaistes vidi saviem pilsoņiem, piemēram, aizsargājot no viltotām rezervācijām ceļojumu platformās.
DSA un iespējamās sankcijas
Digitālo pakalpojumu akts (DSA), kas tika pieņemts kopā ar Digitālo tirgu aktu (DMA) 2022. gadā, ir ES tiesiskais regulējums, kas paredz stingrākus noteikumus attiecībā uz lielām tiešsaistes platformām. Tas uzliek pienākumu platformām aktīvāk cīnīties pret nelikumīgu saturu un dezinformāciju. Ja Apple, Google un Microsoft nespēs pārliecinoši pierādīt, ka veic pietiekamus pasākumus krāpniecības novēršanai, tām var tikt piemērotas sankcijas, kas sasniedz līdz pat 6% no globālā gada ienākuma. Šādi sodi varētu mērīties miljardos eiro, turklāt tie varētu radīt arī nopietnu reputācijas kaitējumu. Jāatzīmē, ka šī nav pirmā reize, kad ES vēršas pret lieliem tehnoloģiju uzņēmumiem; iepriekš Apple un Meta jau ir saņēmušas ievērojamus sodus par Digitālo tirgu aktu (DMA) pārkāpumiem, lai gan uzņēmumi tos pārsūdz. Šīs sankcijas, kā arī iepriekšējās antimonopola lietās pret Google, ir izraisījušas spriedzi attiecībās starp ES un ASV, ASV pat draudot ar tirdzniecības izmeklēšanu.
Tehnoloģiju gigantu atbildes un turpmākie soļi
Tehnoloģiju uzņēmumi jau ir sākuši reaģēt uz ES pieprasījumiem. Microsoft ir apliecinājis savu apņemšanos radīt drošas tiešsaistes pieredzes un sadarboties ar Komisiju. Google uzsver, ka jau ik dienas bloķē simtiem miljonu krāpniecības saišu meklēšanas rezultātos, savukārt Booking.com norāda uz būtisku krāpniecisko rezervāciju samazinājumu.Lai gan uzņēmumi uzsver savus jau esošos drošības pasākumus, ES pieprasa detalizētāku informāciju par to efektivitāti, tostarp par MI izmantošanu risku identificēšanā un mazināšanā. Šī izmeklēšana ir daļa no plašākas DSA izpildes kampaņas, kas jau skārusi tādas platformas kā Meta, TikTok un X. Tiek sagaidīts, ka turpmākajos mēnešos tiks uzsāktas vēl vairākas izmeklēšanas, jo ES nostiprina savu pozīciju digitālās telpas regulēšanā.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Šīs prasības rada būtiskus izaicinājumus gan tehnoloģiju uzņēmumiem, gan regulatoriem. Lai gan MI spēj efektīvi identificēt krāpniecības modeļus, pastāv bažas, ka bez fundamentālām izmaiņām platformu dizainā un darbības principos krāpniecība turpināsies, pielāgojoties jaunajām aizsardzības metodēm. Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir līdzsvarot stingrākus drošības pasākumus ar inovāciju veicināšanu – pārāk stingri ierobežojumi varētu kavēt lietotņu izstrādi vai palēnināt meklēšanas funkciju darbību, radot neapmierinātību lietotāju un izstrādātāju vidū. ES centieni šajā jomā varētu ietekmēt globālo tehnoloģiju regulējumu un veicināt spēcīgākus pretkrāpšanas mehānismus visā pasaulē. Šī situācija arī izceļ nepieciešamību pēc pastāvīgas sadarbības starp tehnoloģiju uzņēmumiem, regulatoriem un tiesībaizsardzības iestādēm, lai efektīvi stātos pretī nepārtraukti attīstībai pakļautajiem digitālās krāpniecības draudiem.