Nesenā diskusija par Stambulas konvenciju izgāja no rāmjiem – diemžēl no abām pusēm, tādu secinājumu LTV raidījumā “Rīta panorāmā” pauda prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka nedrīkst visus oponentus saukt par Kremļa aģentiem un apstulbotajiem tikai tāpēc, ka tas ir cits viedoklis. Viņš uzsvēra, ka arī pārmetumi no otras nometnes bija skarbi un neveidoja labu diskusiju.
“Es ceru, ka tas, kas notika ap konvenciju, liks politiķiem un viedokļu līderiem apstāties, jo tur skanēja lietas, kas, manuprāt, nav pieņemamas,” pauda Rinkēvičs.
Rinkēvičs arī atgādināja, ka visa dzīve nenotiek sociālajos tīklos. Viņš aicināja politiķus vairāk doties pie cilvēkiem un pamācīties sarunu kultūru, kā arī skubināja to darīt “vienam otram karstākam viedokļu līderim”.
“Daudzas lietas pirms 20 gadiem šķita neiespējamas. Dažs labs politiķis par saviem izteikumiem būtu izbalsots vai devies citos darba laukos – šobrīd tā ir norma. Kaut kas ir mainījies uztverē par pieļaujamām normām, diemžēl, tas ka mums šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas, rakstām komentārus, neredzam cilvēku, kuru mēs aizskaram, mums liekas, ka tas ir bezpersonīgi. Kad sēžam studijā, diez vai pateiksim daudzas rupjības, ko veltām [sociālajos tīklos – red],” pauda Rinkēvičs.
Komentējot valdības darbu, prezidents atzīmēja, ka pirmais pārbaudījums tai būs nākamā gada budžets. Tajā esot labas lietas, piemēram, finansējums aizsardzībai, demogrāfijai, tomēr kā problēmu viņš redz valsts parāda pieaugumu. Viņaprāt, ne birokrātijas, ne izdevumu mazināšana nav nesusi rezultātu.
Savukārt pēc budžeta pieņemšanas valdības partijām būtu jāizrunājas – var vai nevar turpināt strādāt. “Vismuļķīgāk būtu izlikties 10 mēnešus strādājot, jo tas atsauksies uz visiem, mūsu attīstību, un vēlētājs to novērtēs vēlēšanās. Saruna būs iespējama pēc budžeta, gribu mudināt to pieņemt un tad pašiem saprast – strādāt vai nestrādāt. Citādi būs grūti,” pauda Rinkēvičs.
Vienlaikus viņš gribētu, lai Saeima budžetā piestrādā pie veselības jautājumiem, jo pašlaik finansējums ir problemātisks, kā arī jāskatās, vai vēl nevar pārskatīt kādus izdevumus. “Tas vairs nav valdības rokas, tas ir Saeimas rokās, un tur ir iespēja budžetu piekoriģēt, slēgts tas jautājums nav,” norādīja Rinkēvičs.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 6. novembrī, ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kas paredz ieņēmumu pieaugumu 944,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu pieaugums paredzēts 804,3 miljonu eiro apmērā.
2026. gada budžetu pirmajā lasījumā atbalstīja 51 deputāts, bet “pret” balsoja 45 parlamentārieši.
Balsojums par nākamā gada budžetu galīgajā lasījumā plānos 3. decembrī.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit