Budžeta kritika un ekonomiskās perspektīvas
Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) publiski paudis sašutumu par 2026. gada valsts budžetu, dēvējot to par “Latvijas bankrota budžetu”. Viņa skarbie vārdi izskanējuši, reaģējot uz valdības pieņemto budžetu, kas, pēc Kulberga domām, virzot valsti “bankrota purvā”. Deputāts kritizē budžeta politiku, uzsverot, ka tas nav vērsts uz attīstību, bet gan drīzāk uz esošo tēriņu segšanu uz parāda rēķina. Šāda nostāja ir pretrunā ar valdības pausto, ka budžets ir “drošākai nākotnei”, ieguldot tajā valsts drošībā, atbalstā ģimenēm un izglītībā .
Kulbergs norāda, ka valsts aizņemas ik gadu aptuveni divus miljardus eiro, taču šī nauda netiek novirzīta attīstībā, netiek piesaistīti investori un netiek veidota pievilcīga nodokļu vide . Viņš salīdzina Latvijas budžetu ar “tipiskāko patēriņa kredītu”, kas tiek ņemts, lai vienkārši “apēstu”, nevis ieguldītu ilgtermiņa izaugsmē . Šī kritika pastiprinās, ņemot vērā Finanšu ministrijas samazinātās Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes gan šim gadam, gan nākamajam . Savukārt Latvijas Banka prognozē mērenāku inflāciju un nelielu ekonomikas izaugsmi tuvākajos gados, ko veicinās ieguldījumi aizsardzības spēju stiprināšanā .
Valsts parāda nastas un nākotnes riski
Viena no galvenajām bažām, ko pauž gan Andris Kulbergs, gan citi opozīcijas deputāti, ir valsts parāda straujā palielināšanās . Kulbergs brīdina, ka parāds varētu sasniegt 73% no iekšzemes kopprodukta (IKP) finanšu krīzes gadījumā, kas radītu “tūlītēju ekonomisko apdraudējumu” . Viņš uzsver, ka katrai Latvijas mājsaimniecībai pašreizējā aizņemšanās politika jau ir izmaksājusi aptuveni 30 000 eiro . Šādi apgalvojumi rada spriedzi, jo valdība ir apstiprinājusi 2026. gada budžetu ar paredzēto IKP attiecību 3,3% un valsts parādu, kas nepārsniegs 55% no IKP .
Opozīcijas deputāti, tostarp Aiva Vīksna, kritizē premjerministri Eviku Siliņu par “parāda nastas uzlikšanu uz iedzīvotāju pleciem” . Viņi uzsver, ka parāds būs jāatmaksā visiem, pat vēl nedzimušajiem bērniem . Šī kritika parādās arī citu politisko spēku izteikumos, piemēram, Edgars Tavars (AS) salīdzina valsts parādu ar “milzu sienu”, aiz kuras “nevarēs redzēt sauli” .
Runājot par nākotnes riskiem, Kulbergs norāda, ka pieaugošais valsts parāds varētu ierobežot spēju iegādāties nepieciešamo aizsardzības aprīkojumu, piemēram, “no sapirktajām haubicēm nebūs jēgas, jo nevarēs iegādāties munīciju” .
Valdības stabilitāte un budžeta pieņemšanas izaicinājumi
Diskusijas par 2026. gada budžetu aktualizējušas arī jautājumus par pašreizējās koalīcijas stabilitāti . Premjere Evika Siliņa atzinusi, ka koalīcija ir “ļoti pretēju vērtību” savienība, un ka sarunas nav vieglas . Neskatoties uz spriedzi, koalīcija ir apņēmusies panākt budžeta pieņemšanu, uzskatot to par prioritāti . Siliņa ir norādījusi, ka koalīciju var mainīt jebkurā brīdī, taču pašlaik galvenais uzdevums ir budžeta akceptēšana .
Budžeta apspriešanas gaitā izskanējusi arī kritika no opozīcijas par koalīcijas partneru savstarpējo rīvēšanos un “kritiku kritikas pēc” . Tomēr kopumā budžets ir guvis konceptuālu atbalstu pirmajā lasījumā Saeimā, lai gan opozīcija lielākoties balsojusi pret .
Andris Kulbergs ir izteicies, ka valdībai ir zaudēta spēja funkcionēt un ka valstij draud budžeta sabrukums, ja netiks veikti kardināli pasākumi, tai skaitā jauna valdības veidošana . Viņš arī uzsver, ka svarīgi ir ne tikai politiskie lēmumi, bet arī cilvēku spēja un vēlme darboties, norādot uz nepieciešamību piesaistīt jaunus, uzņēmējdarbībā domājošus cilvēkus politikas veidošanā .
Latvijas ekonomikas perspektīvas un inovācijas
Lai gan Finanšu ministrija ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozes, Latvijas Banka prognozē mērenu izaugsmi tuvākajos gados, ko veicinās ieguldījumi aizsardzības spēju stiprināšanā . Andris Kulbergs ir uzsvēris nepieciešamību pēc jaunas vīzijas un inovācijām, aicinot Latviju kļūt par “inovatoru” un digitalizēt sabiedrību un ekonomiku . Viņš uzskata, ka Latvijai vairs nevar paļauties uz tranzītvalsts statusu un ka ražošanas nozare ir “nokavēta”, tāpēc jāfokusējas uz eksportspējīgo IT nozari .
Runājot par citām nozarēm, Kulbergs kritiski izteicies par “Rail Baltica” projektu, norādot, ka tas rada ievērojamu finansiālu slogu katram Latvijas iedzīvotājam . Viņš arī pievērsies ēnu ekonomikas problēmai, īpaši auto industrijā, norādot, ka tās apkarošanai nepieciešama “vesela armija” .