Klimata sarunu vēsturiskais pagrieziens: “Patiesības COP” pret dezinformācijas vilni
Šī gada ANO klimata samitā, kas norisinās Amazonē, Belemā, noticis vēsturisks solis – pirmo reizi valstis ir formāli apņēmušās stiprināt informācijas integritāti un cīnīties pret klimata dezinformāciju. Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva atklāja COP30 ar uzrunu, kurā aicināja pasaules līderus “pieveikt” klimata noliedzējus. Viņš uzsvēra, ka dzīvojam laikmetā, kad “obscuranti noraida zinātniskos pierādījumus un uzbrūk institūcijām”, un COP30 ir “patiesības COP” laikā, ko raksturo “viltus ziņas un maldinoša informācija”.
Globāla iniciatīva cīņā pret klimata meliem
Pirms samita ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs jau bija izvirzījis cīņu pret klimata dezinformāciju kā prioritāti, aicinot pasauli “cīnīties pret nepatiesu un maldinošu informāciju, tiešsaistes uzmākšanos un zaļmaldināšanu”. Viņš uzsvēra, ka zinātnieki un pētnieki nekad nedrīkst baidīties paust patiesību. Šī apņemšanās tika konkretizēta trešdien, kad Belemā tika atklāta Globālā informācijas integritātes iniciatīva klimata pārmaiņu jautājumos, prezentējot tās Deklarāciju par informācijas integritāti klimata pārmaiņu jomā. Šis dokuments ir pirmais, kurā valstis oficiāli apņemas nodrošināt informācijas patiesīgumu un aktīvi pretoties klimata dezinformācijai.
Dezinformācija kā drauds demokrātijai un klimata rīcībai
Charlotte Scaddan, vecākā padomniece informācijas integritātes jautājumos ANO Globālajā komunikāciju nodaļā, atklāšanā norādīja, ka pasaule ir sasniegusi “kritisku krustpunktu, kur divi no cilvēces steidzamākajiem izaicinājumiem ir kļuvuši bīstami savstarpēji saistīti”. Viņa brīdināja, ka uzticības trūkums informācijai ir “dziļi satraucoša tendence” visā pasaulē, un klimata pārmaiņas tiek “ieročotas” kā šķeļošs jautājums, lai polarizētu sabiedrības un grautu demokrātiskos procesus. Šīs dezinformācijas ekonomikas “uzvarētāji”, kā viņa izteicās, ir fosilo kurināmo interešu lobētāji, noteikti politiskie aktieri un digitālie ietekmētāji tiešsaistē, kuri pelna naudu, izplatot sašutumu un melus.
Nepieredzēts dezinformācijas pieaugums pirms COP30
Datu analīze pirms COP30 atklāj satraucošu tendenci: ziņojums no organizācijas Climate Action Against Disinformation un Observatorijas informācijas integritātei liecina, ka laikā no jūlija līdz septembrim šogad novērots 267% pieaugums COP saistītās dezinformācijas apjomā. Atslēgvārdi, kas saistīti ar ANO klimata samitu, parādījušies 14 000 reižu kopā ar tādiem vārdiem kā “neveiksme”, “katastrofa”, “disaster” un “joks”, ilustrējot informatīvās telpas saindēšanu.
Vēstule pasaules līderiem un pilsoniskās sabiedrības aicinājums
Pirms deklarācijas parakstīšanas simtiem pilsoniskās sabiedrības organizāciju, individuālu personu, Indigenous grupu un globālu līderu parakstīja atklātu vēstuli, aicinot nacionālās valdības COP30 samitā atbalstīt spēcīgu, ambiciozu un obligātu lēmumu, kas nodrošinātu informācijas integritāti. Vēstules parakstītāju vidū ir Parīzes nolīguma arhitekte Christiana Figueres, Eiropas Klimata fonda pārstāve Laurence Tubiana, Climate Action Network International un 350.org. Vēstulē uzsvērts, ka informācijas ekosistēmas degradācija un piesārņojums ir ne tikai klimata krīze, bet arī “daudzšķautņu globāla ārkārtas situācija”. Pētījumi, ko veikuši Starptautiskais informācijas vides panelis (IPIE) un Klimata sociālo zinātņu tīkls, liecina, ka organizētas klimata šķēršļu aktivitātes “aktīvi kavē cilvēku reakciju uz krīzi, tieši sabotē starptautisko sadarbību, padara Parīzes nolīguma mērķus nesasniedzamus un rada risku miljoniem cilvēku dzīvību”.
Valstu saistības un principu deklarācija
Deklarācija ietver sešas saistības, kuru mērķis ir vērsties pret nepatiesu un maldinošu informāciju par klimata pārmaiņām. Šīs saistības paredz nodrošināt klimata informācijas precizitāti, vienlaikus aizstāvot vārda brīvību; atbalstīt neatkarīgos medijus precīzā vides jautājumu atspoguļošanā; padarīt uz pierādījumiem balstītu informāciju pieejamu ikvienam; kā arī stiprināt spējas identificēt draudus informācijas integritātei. Deklarācija aicina arī privāto sektoru apņemties nodrošināt informācijas integritāti klimata pārmaiņu jautājumos savās uzņēmējdarbības praksēs un veicināt caurspīdīgu, cilvēktiesībām atbilstošu reklāmas praksi. “Ar šīs Deklarācijas atbalstīšanu mēs apliecinām savu kopīgo atbildību nodrošināt, ka sabiedrības visā pasaulē ir apgādātas ar zināšanām un informāciju, kas tām nepieciešama, lai nekavējoties un izlēmīgi rīktos klimata krīzes priekšā,” teikts tās noslēgumā. Līdz šim deklarāciju parakstījušas 12 valstis: Beļģija, Brazīlija, Kanāda, Čīle, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Nīderlande, Spānija, Zviedrija un Urugvaja.
Globālā informācijas integritātes iniciatīva klimata pārmaiņu jomā
Globālā informācijas integritātes iniciatīva klimata pārmaiņu jomā ir partnerība starp Brazīlijas valdību, ANO un UNESCO, kuras mērķis ir apkarot klimata dezinformāciju. Iniciatīva tika izziņota G20 līderu samitā Riodežaneiro 2024. gada novembrī. UNESCO ģenerāldirektore Audrey Azoulay atklāšanā sacīja: “Bez piekļuves uzticamai informācijai par klimata izjaukšanu mēs nekad nevarēsim to pārvarēt.” Viņa piebilda, ka caur šo iniciatīvu tiks atbalstīti žurnālisti un pētnieki, kuri izmeklē klimata jautājumus, bieži vien ar lielu risku savai drošībai, un cīnīsies pret klimata dezinformāciju, kas plosās sociālajos medijos. Iniciatīvu atbalsta dalībvalstis, piemēram, Brazīlija, Čīle, Dānija, Francija, Maroka, Spānija, Zviedrija, Lielbritānija un Urugvaja. Nesen tai pievienojušās vēl četras valstis – Beļģija, Kanāda, Somija un Vācija –, palielinot dalībvalstu skaitu līdz 13.