Lielākā daļa pacientu ziņojuši par iespējamu kontaktu ar grauzējiem vai vidi, kas varētu būt piesārņota ar to izdalījumiem, piemēram, strādājot piemājas dārzos.
Leptospiroze ir zoonoze jeb infekcijas slimība, kas tiek pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Leptospirozes izraisītājs ir baktērijas leptospiras, kas ārējā vidē var saglabāties nedēļām vai pat mēnešiem, īpaši mitrā un vēsā vidē, taču tās ir jutīgas pret izžūšanu un augstu temperatūru, norāda SPKC. Inficētie dzīvnieki izdala leptospiras ar urīnu. Uzņēmīgi ir visi siltasiņu dzīvnieki, kas nozīmē, ka infekcijas izraisītāji plaši cirkulē dabā.
SPKC skaidro, ka cilvēka organismā leptospiras var iekļūt caur acu, deguna un mutes gļotādu, kā arī caur sīkiem ādas bojājumiem, kontaktējoties ar grauzēju un citu dzīvnieku, ieskaitot mājdzīvnieku piesārņoto vidi – ūdeni, augsni, priekšmetiem un citām vietām.
Saslimt iespējams arī, tīrot vai uzturot vietas, kur uzturas grauzēji, aprūpējot mājdzīvniekus vai strādājot ar mājlopiem, īpaši, ja ir sīki ādas bojājumi. Retāk var inficēties, peldoties vai brienot pa piesārņotu ūdeni, norāda SPKC.
Leptospirozes gadījumā laiks no inficēšanās līdz pirmo simptomu parādīšanās parasti ir septiņas līdz desmit dienas, taču tas var svārstīties no 2 līdz 30 dienām. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes, nelabums, vemšana, apetītes zudums, apsārtušas acis un nespēks. Smagākos gadījumos iespējamas komplikācijas – meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi, hemolītiska anēmija vai apziņas traucējumi, informē SPKC.