Kremlis pret Baltijas valstīm izvērš vairākas informatīvās operācijas, līdzīgi kā tika attaisnots 2022. gada pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Domājams, tā ir daļa no “nulles fāzes” augsnes sagatavošanas iespējamam iebrukumam kaut kad nākotnē, spriež ASV bāzētā domnīca “Institute For The Study Of War” (ISW).
Domnīca jau iepriekš ir secinājusi, ka Krievija ir intensificējusi savus slēptos un atklātos uzbrukumus Eiropai un ka Krievija ir iegājusi “nulles fāzē” – informatīvā un psiholoģiskā stāvokļa radīšanas posmā, gatavojoties iespējamam NATO-Krievijas karam nākotnē.
Lasiet arī
13. novembrī publicētajā ziņojumā ISW vērš uzmanību Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem Krievijas medijos. Analītiķi atzīmē, ka šajā 11. novembrī notikušajā intervijā Lavrovs apvienojis vairākas ilgstoši īstenotas informatīvās operācijas pret Baltijas valstīm.
Ministrs Baltijas valstis apsūdzēja par rusofobiju, pretkrievisku noskaņojumu, par sliktu izturēšanos pret krievvalodīgajiem, kā arī par ar Krieviju noslēgto saistību neievērošanu. Lavrovs Baltijas valstis mālēja kā Lielbritānijas “pakalpiņus”, kas esot zaudējušas savu identitāti. Tāpat krievu ministrs izteica pieņēmumu, ka Baltijas valstis nav īsti eiropeiskas, netieši norādot, ka tās pieder Krievijas telpai, atzīmē analītiķi.
Tāpat Lavrovs Baltijas valstis raksturoja kā draudu Krievijai un apgalvoja, ka “dažas figūras” Eiropas Savienībā (ES) ir “uzkurinājušas” baltiešus uz domām, ka Krievijas Karaļauču eksklāvs varētu tikt “nolīdzināts līdz ar zemi”.
Lasiet arī
Kremlis arī iepriekš pret Baltijas valstīm ir vērsis līdzīgus pārmetumus, taču, kā uzsver ISW analītiķi, būtiskais šoreiz ir tas, ka Lavrovs tos visus apkopojis vienā paziņojumā.
Lavrova gan tiešie, gan slēptie pārmetumi pret Baltijas valstīm cieši sasaucas ar apsūdzībām, ko Kremlis ir izteicis pret Ukrainu, lai attaisnotu savu nelikumīgo Krimas okupāciju un iebrukumu Luhanskas, Doneckas apgabalos 2014. gadā, kā arī pilna mēroga iebrukumu 2022. gadā.
“Lavrova 11. novembra paziņojumi ir turpinājums pašreizējiem Kremļa centieniem radīt informatīvus priekšnosacījumus iespējamam nākotnes uzbrukumam kādai vai visām Baltijas valstīm, un tādējādi tie ir daļa no pašreizējām Krievijas nulles fāzes operācijām, lai sagatavotos iespējamam NATO un Krievijas karam nākotnē,” teikts ziņojumā.
ISW gan akcentē, ka pašreizējā brīdī nenovēro tiešas pazīmes, ka Krievijas gatavotos uzbrukt NATO jau šobrīd. Eksperti norāda, ka “nulles fāzes” operācijas var ilgt arī gadiem.
“Kremlis var arī izvēlēties neuzbrukt pat pēc tam, kad ir radīti nosacījumi, lai to darītu,” skaidro analītiķi.
ISW raksta, ka šīm “nulles fāzes” operācijām uzmanību pievērš, norādot uz paralēlēm ar Krievijas darbībām pirms 2022. gada iebrukuma, bet pašlaik tas nav brīdinājums par tūlītēja iebrukuma draudiem.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ilgst kopš 2022. gada 24. februāra. Savukārt kopumā karš rit kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Ukrainas Krimas pussalu un sāka karadarbību Donbasā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit