Eirozonas tirdzniecības pārpalikums strauji pieaug, pateicoties ASV vienošanās panāktajam eksporta pieaugumam
Eirozonas tirdzniecības pārpalikums septembrī sasniedza iespaidīgu 19,4 miljardu eiro, ko galvenokārt veicināja spēcīgais eksporta pieaugums uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Šis kāpums ir tiešs rezultāts nesen noslēgtās transatlantiskās tirdzniecības vienošanās, kas veiksmīgi mazināja spriedzi pēc vairāku mēnešu tarifu radītajiem traucējumiem. Dati, ko piektdien publiskoja Eurostat, liecina, ka eirozonas preču tirdzniecības pārpalikums ievērojami pieauga līdz 19,4 miljardiem eiro septembrī, salīdzinot ar 1,9 miljardiem augustā un krietni pārsniedzot pagājušā gada septembrī reģistrētos 12,9 miljardus eiro. Šo pozitīvo tendenci galvenokārt veicināja spēcīgāki uz ASV nosūtītie sūtījumi un ķīmiskās rūpniecības sektora atdzīvošanās.
ASV un ES vienošanās veicina eksporta izaugsmi
Eksports no eirozonas uz pārējo pasauli septembrī pieauga līdz 256,6 miljardiem eiro, kas ir par 7,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Arī imports piedzīvoja kāpumu, sasniedzot 237,1 miljardu eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Rezultātā izveidojies pārpalikums uzsver pozitīvo tirdzniecības dinamiku, īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm, jo jauno ASV un ES tirdzniecības nolīgumu priekšrocības sāka materializēties. Šis nolīgums, ko vasarā noslēdza Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un ASV prezidents Donalds Tramps, paredz vienotu, visaptverošu 15% tarifu piemērošanu lielākajai daļai sektoru, tostarp automašīnām, pusvadītājiem, farmācijas produktiem un kokmateriāliem. ES eksports uz ASV septembrī pieauga līdz 53,1 miljardiem eiro, kas ir par 15,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā, padarot ASV par bloka visstraujāk augošo eksporta galamērķi. Arī imports no ASV stiprinājās, pieaugot līdz 30,9 miljardiem eiro, kas ir par 12,5% vairāk nekā pērn. Kopumā ES tirdzniecības bilance ar ASV uzlabojās līdz 22,2 miljardiem eiro, salīdzinot ar 18,5 miljardiem eiro 2024. gada septembrī. Kamēr eksports uz ASV spēcīgi auga, ES tirdzniecība ar Ķīnu turpināja vājināties. Eksports uz Ķīnu septembrī samazinājās par 2,5% gadā, sasniedzot 16,7 miljardus eiro, kas atspoguļo samazināto Ķīnas pieprasījumu. Eksports uz Turciju saruka par 1,5%, savukārt uz Dienvidkoreju pieauga par 6,6%, uz Japānu par 3,5%, uz Indiju par 7,7% un uz Meksiku par 11,1%. Importa pusē sūtījumi no Norvēģijas strauji pieauga par 13,8%, kas, visticamāk, saistīts ar enerģijas un izejvielu plūsmām.
Ķīmiskie produkti veicina Eiropas pārpalikumu
Kopumā Eiropas Savienības tirdzniecības bilance arī uzrādīja ievērojamu uzlabojumu. ES septembrī reģistrēja pārpalikumu 16,3 miljardu eiro apmērā, apgriežot augusta 4,5 miljardu deficītu. Šo izmaiņu lielā mērā noteica ķīmiskās rūpniecības sektors, kura pārpalikums pieauga līdz 26,9 miljardiem eiro, salīdzinot ar 15,4 miljardiem iepriekšējā mēnesī. Salīdzinot ar 2024. gada septembri, ES kopējā tirdzniecības bilance uzlabojās par 6,8 miljardiem eiro. Tomēr mašīnu un transportlīdzekļu pārpalikums samazinājās no 16,4 miljardiem līdz 13,8 miljardiem eiro. Neskatoties uz spēcīgajiem septembra datiem, gada griezumā rezultāti joprojām atpaliek no 2024. gada līmeņiem, kas liecina par iepriekšējo ASV tarifu politikas negatīvo ietekmi. Laikā no 2025. gada janvāra līdz septembrim eirozona reģistrēja pārpalikumu 128,7 miljardu eiro apmērā, salīdzinot ar 134,3 miljardiem eiro attiecīgajā periodā pagājušajā gadā. Līdzīgi ES gada pārpalikums bija 104,3 miljardi eiro, salīdzinot ar 113 miljardiem pirmajos deviņos mēnešos 2024. gadā.
Kas tālāk?
Neskatoties uz tirdzniecības plūsmu un investoru noskaņojuma uzlabošanos, augustā parakstītais ES un ASV tirdzniecības nolīgums drīzumā varētu saskarties ar pirmo nopietno pārbaudījumu. Pēc Bank of America ekonomista Rubena Seguras-Keijuelas teiktā, nolīgums kopš paša sākuma bija “slikts un nestabils”, ko traucēja neatrisināti jautājumi un skaidrības trūkums par galvenajiem nosacījumiem. Četrus mēnešus vēlāk liela daļa šīs neskaidrības joprojām pastāv. Nenoteiktības centrā ir tādi būtiski elementi kā ES solītie muitas tarifu samazinājumi rūpniecības precēm, kuri vēl nav pabeigti vai apstiprināti. Turklāt saglabājas pretrunas attiecībā uz regulējumu saskaņošanas apjomu, īpaši jutīgās nozarēs, piemēram, enerģētikā, aizsardzībā un investīcijās. Nākamnedēļ Eiropas Komisija plāno iesniegt Vašingtonai jaunu īstenošanas plānu, lai precizētu šīs saistības. Tomēr šis solis uzsver institucionālās problēmas, ar kurām Brisele saskaras, koordinējot tirdzniecības pasākumus starp dalībvalstīm, un tās ierobežotās pilnvaras nodrošināt izpildi nacionālā līmenī. Pieaugot politiskajam spiedienam un ASV administrācijai cieši uzraugot situāciju, gaidāmā tikšanās kalpos kā svarīgs pārbaudījums. Jebkuras kavēšanās vai atkāpšanās pazīmes no ES puses varētu izraisīt strauju reakciju no Vašingtonas, potenciāli atjaunojot tieši tos tirdzniecības spriedzes, ko vasaras vienošanās centās novērst.