«Piedod, mazā!»: Amerikāņu režisores Evas Viktoras stāsts par traumas sekām un trūkstošo empātiju
Kino pasaule ir bagāta ar stāstiem, kas, šķietami nejauši nonākot mūsu vēroto filmu sarakstā, negaidīti rezonē ar mūsdienu aktualitātēm un sabiedrības problēmām. Viens šāds darbs, kas izpelnījies kritiķu atzinību un uzsver nepieciešamību pēc dziļākas izpratnes, ir amerikāņu režisores un komiķes Evas Viktoras debijas filma «Piedod, mazā!» (Sorry, Baby).
Šī kinolente, kas negaidīti kļuvusi par vienu no šī gada visaugstāk novērtētajām filmām, spilgti aktualizē sabiedrībā tik ļoti trūkstošo empātiju, īpaši diskusijās par vardarbību. Viktora savā intervijā LSM.lv atklāj savu dziļāko motivāciju filmas radīšanā: «Pat vissamaitātākie cilvēki, kas domā, ka viņi tādi nav, par kaut ko cīnās. Es domāju, ka es filmās meklēju šo sarežģīto cilvēku.»
Filmas «Piedod, mazā!» būtība un iedvesmas avots
«Piedod, mazā!» nav tikai kino darbs, tas ir dziļš ieskats cilvēka dvēseles sarežģītajā pasaulē, kas īpaši kļūst svarīgs mūsdienu kontekstā, kurā bieži vien pietrūkst izpratnes un līdzjūtības. Filmas pamatā ir režisores personīgā pieredze, kas ļauj uz ekrāna atainot smalkjūtīgu un emocionāli piesātinātu stāstu par sekām, ko atstāj pārdzīvota seksuāla vardarbība. Galvenā varone, Agnese, ko atveido pati Viktora, ir jauna akadēmiķe, kas, neskatoties uz saviem panākumiem, joprojām cīnās ar baiļu un nedrošības uzplaiksnījumiem, kas radušies pēc kāda notikuma viņas studiju gados.
Režisore apzināti izvairās no tiešiem vardarbības apzīmējumiem, filmu raksturojot kā stāstu par «slikto lietu» (angļu val. “bad thing”). Šis stilistiskais paņēmiens uzsver traumējošā notikuma neiedomājamo ietekmi uz upura dzīvi, vienlaikus atspoguļojot arī sabiedrības tendenci izvairīties no tiešas saskarsmes ar šādām sāpīgām tēmām.
Interesanti, ka Viktora kino pasaulē ienākusi no komēdijas un mediju vides, kas viņas debijas darbam piešķir īpašu dinamiku un oriģinalitāti. Šo darbu producējis pazīstamais Bērijs Dženkinss, kurš sniedzis nozīmīgu atbalstu autores ceļā uz debiju. Filma prasmīgi apvieno tumšo humoru ar dziļu drāmu, kurā smiekli kļūst par glābjošu instrumentu, palīdzot izdzīvot un apstrādāt traģiskos notikumus.
Empātijas meklējumos – sabiedrības spogulis
«Piedod, mazā!» klajā nācis laikā, kad sabiedrībā risinās aktīvas diskusijas par vardarbību, Stambulas konvencijas ratifikāciju un dzimumu jautājumiem. Šī filma piedāvā unikālu perspektīvu, nevis pievēršoties politiskajiem lēmumiem vai definīcijām, bet gan tieši pie cietušajiem, atklājot, cik ilgstošā nedrošībā un izolācijā dzīvo cilvēki pēc pārdzīvotas seksuālas vardarbības.
Šī kinolente pauž dziļu nepieciešamību pēc empātijas, izceļot, ka pat ārsti, kuriem jautājums «vai jūs jūtaties droši» ir daļa no rīcības algoritma, bieži vien nespēj sniegt patiesu cilvēcisku atbalstu un izpratni. Viktora caur savu varoni Agnesi parāda, ka traumas sekas nav tikai fiziskas, bet dziļi iesakņojas cilvēka psihē, radot ilgstošas bailes un nedrošību.
Filma «Piedod, mazā!» atgādina, ka kino spēj ne tikai izklaidēt, bet arī kalpot kā spēcīgs instruments, lai rosinātu sarunas par sāpīgām tēmām un veicinātu sabiedrības izpratni un empātiju. Tā ir aicinājums padziļināti aplūkot cilvēciskās ciešanas un meklēt veidus, kā tās varētu mazināt, sniedzot atbalstu un izpratni tiem, kuri to visvairāk nepieciešami.
Filmas tehniskie aspekti un pieejamība
«Piedod, mazā!» ir 1 stundu un 43 minūtes gara filma, kas tapusi angļu valodā un demonstrēta ar subtitriem latviešu un krievu valodās. Tā ir izplatīta Latvijā ar Adastra Cinema SIA starpniecību, un tās pirmizrāde paredzēta 2025. gada 7. novembrī. Filmas režisors ir Eva Viktora, bet galvenajās lomās redzami Eva Viktora, Naomi Ākija, Lukas Hedžs, Džons Kerols Linčs, Luiss Kanselmi un Kellija Makormaka.