Tenisa leģenda Nikola Piličs – spoža karjera un neizdzēšama mantojuma
Sporta pasaule ar dziļām skumjām atvadās no horvātu tenisa dižgara Nikolaja Piliča (dzimis 1939. gada 27. augustā), kurš mūžībā aizgāja 2025. gada 22. septembrī 86 gadu vecumā. Viņa aiziešana ir neatsverams zaudējums ne tikai horvātu, bet arī pasaules tenisam, jo Piličs bija ne tikai izcils spēlētājs, bet arī ietekmīgs treneris, mentors un pionieris, kurš veidojis mūsdienu tenisa ainavu.
Piliča ceļš no laukuma līdz leģendas statusam
Nikola Piličs, pazīstams arī kā Niki Piličs, dzimis Splitā, laikā, kad mūsdienu Horvātija vēl bija daļa no Dienvidslāvijas, savu tenisista karjeru sāka jau pusaudža gados. Viņa talants ātri vien ieguva atpazīstamību, un jau 1960. gadu sākumā viņš pārstāvēja Dienvidslāvijas jauniešu izlasi. Piliča spožākie sasniegumi spēlētāja karjerā ietver iekļūšanu Vimbldonas pusfinālā 1967. gadā, kur viņš uzvarēja slaveno Roy Emersonu, un 1973. gadā sasniegto Francijas Atklātā čempionāta finālu, kurā piekāpās Ilie Năstasei. Viņš bija arī 1970. gada ASV Atklātā čempionāta dubultspēļu turnīra uzvarētājs pārī ar Pierre Barthès, uzvarot tā laika zvaigznes John Newcombe un Rod Laver. Savā spēlētāja karjerā Piličs sasniedza arī pasaules ranga 6. vietu, apliecinot savu klātbūtni elites līmenī. Viņš bija viens no pirmajiem astoņiem profesionālajiem spēlētājiem, kuriem tika dots iesauka “Handsome Eight”, parakstot līgumu ar Lamar Hunt izveidoto World Championship Tennis (WCT) turnīru apritē, kas palīdzēja aizsākt tenisa profesionālo ēru.
Trauksmainais 1973. gads un cīņa par spēlētāju tiesībām
Viena no Piliča karjeras spilgtākajām un, iespējams, visstrīdīgākajām epizodēm bija 1973. gada Vimbldonas boikots. Dienvidslāvijas tenisa federācija apsūdzēja Piliču atteikumā pārstāvēt valsti Deivisa kausa izcīņā pret Jaunzēlandi. Lai gan Piličs noliedza šīs apsūdzības, viņš tika diskvalificēts, un šis sods skāra arī Vimbldonu. Starptautiskā Tenisa federācija (tagad ITF) atbalstīja Dienvidslāvijas lēmumu, samazinot diskvalifikāciju līdz vienam mēnesim, taču tas joprojām nozīmēja Vimbldonas izlaišanu. Šajā situācijā Piliču atbalstīja jaunizveidotā Profesionālo tenisistu asociācija (ATP). 81 spēlētājs, ieskaitot 12 no 16 vadošajiem tenisistiem, boikotēja Vimbldonas turnīru, protestējot pret Piliča netaisnīgo sodīšanu. Šis notikums kļuva par pagrieziena punktu tenisa vēsturē, palīdzot nostiprināt ATP kā spēlētāju tiesību aizstāvi un uzsverot Piliča nozīmīgo lomu cīņā par sportistu tiesībām.
No spēlētāja par tituliem bagātu treneri un mentoru
Pēc spēlētāja karjeras beigām 1978. gadā, Nikola Piličs pievērsās trenera darbam, kurā viņa talants un pieredze atklājās vēl spožāk. Viņš ir vienīgais treneris pasaules tenisā, kurš spējis aizvest trīs dažādas valstis līdz Deivisa kausa uzvarai: Vāciju (1988., 1989. un 1993. gadā), Horvātiju (2005. gadā) un Serbiju (2010. gadā kā padomnieks). Viņa vadībā spēlētāji kā Boriss Bekers un Mihaels Štihts sasniedza savus karjeras augstākos punktus. Taču Piliča mentorska loma visspilgtāk atspoguļojas viņa attiecībās ar Novaku Džokoviču. Piličs uzņēma jauno Džokoviču savā akadēmijā Minhenē, kad tenisists bija vēl ļoti jauns, un kļuva par viņa “tenisa tēvu”. Džokovičs ir atzinis, ka Piliča vadība un atbalsts bija izšķiroši viņa ceļā uz 24 Grand Slam tituliem un pasaules slavu. Piliča akadēmija Minhenē ir audzinājusi daudzus talantīgus spēlētājus, tostarp Goranu Ivaniševiću, Ernestu Gulbi un Anastasiju Sevastovu, apliecinot viņa spēju saskatīt un attīstīt jauno spēlētāju potenciālu.
Neizdzēšamais mantojums un atzinība
Nikola Piličs bija ne tikai izcils sportists un treneris, bet arī cilvēks ar princpiem un vīziju. Viņš palīdzēja veidot mūsdienu ATP organizācijas pamatus, iestājoties par labākiem spēlētāju apstākļiem un profesionalizējot sportu. Viņa darbs un ieguldījums ir nesaraujami saistīts ar tenisa attīstību gan Eiropā, gan pasaulē. Par saviem nopelniem viņš ir saņēmis dažādus apbalvojumus, tostarp Horvātijas mūža sasniegumu balvu 2019. gadā un Serbijas Zelta nopelnu medaļu 2020. gadā.
Pasaules tenisa kopiena piemin Nikolaju Piliču kā spilgtu personību, kura atstājis dziļu un neizdzēšamu nospiedumu sporta vēsturē. Viņa piemiņa dzīvos gan caur sasniegumiem laukumā, gan caur neskaitāmajiem spēlētājiem, kurus viņš ir iedvesmojis un izaudzinājis par čempioniem. Šis ir ne tikai tenisa, bet arī visa sporta pasaules zaudējums, jo Piličs bija paraugs godīgai cīņai, neatlaidībai un nepārtrauktai izcilības meklēšanai.