Latvijas elektroauto nozarē bažas par lejupslīdi EKII atbalsta beigu dēļ
Latvijas elektroauto tirgus saskaras ar nopietnām bažām par iespējamu lejupslīdi pēc Eiropas Klimata infrastruktūras un investīciju (EKII) atbalsta programmas noslēgšanās. Šī programma līdz šim bija galvenais dzinulis, kas veicināja zaļās mobilitātes attīstību valstī un nodrošināja strauju tirgus izaugsmi. Tās ietvaros tika iegādāti vairāk nekā 6 400 elektroauto, kas veido aptuveni 40% no visiem Latvijā reģistrētajiem pilnībā elektriskajiem transportlīdzekļiem (BEV).
Liela daļa EKII atbalsta tika izmantota kā pirmā iemaksa līzingam, kas bija īpaši nozīmīgi ģimenēm, tostarp daudzbērnu ģimenēm. Tas ne tikai ļāva pāriet uz videi draudzīgāku transportu, bet arī uz jaunāku un drošāku automašīnu. Pieprasījums pēc programmas bija milzīgs – vien 2024. gada augustā tika atbalstīti gandrīz 900 pirkumi, apliecinot spēcīgu sabiedrības interesi.
Jānis Bekers, Latvijas Elektroauto biedrības pārstāvis, uzsver:
EKII atbalsts deva cilvēkiem papildu motivāciju spert soli pārejai uz zaļo transportu. Programma bija ļoti veiksmīga, īpaši daudzbērnu ģimenēm, un tās pēctecība ir kritiski svarīga, ja Latvija vēlas sasniegt uzstādītos e-mobilitātes mērķus.
Tomēr programmas noslēgšanās var radīt būtisku lejupslīdi elektroauto tirgū. Auto dīleri un pircēji kļūst piesardzīgāki, un īpaši negatīvi tas varētu ietekmēt lietoto BEV segmentu. Nav skaidrs, vai atbalsts tiks atjaunots vien 2026. gadā. Eksperti brīdina, ka jauna programma jāievieš pēc iespējas ātrāk, lai nezaudētu līdzšinējo progresu.
Būtiski atcerēties, ka EKII atbalsts netika finansēts no nodokļu maksātāju līdzekļiem, bet gan no emisiju kvotu izsoļu ieņēmumiem, tātad no piesārņotājiem.
Nepieciešamība turpināt atbalstu Latvijas e-mobilitātei
Latvijas elektroauto tirgus pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi. Līdz 2025. gada jūlijam valstī bija reģistrēti vairāk nekā 11 000 pilnībā elektrisko automobiļu, kas ir par 51% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopējais elektrisko transportlīdzekļu skaits, ieskaitot autobusus, kravas automašīnas un mopēdus, pārsniedza 13 000 vienību. Jauno automobiļu tirgū elektroauto īpatsvars turpina pieaugt – 2023. gadā gandrīz katrs desmitais jaunais reģistrētais auto bija BEV vai spraudņa hibrīds (PHEV).
Šie dati liecina, ka sabiedrības interese par elektroauto ir stabila un pieaugoša tendence, nevis īslaicīga parādība. Taču bez jaunas atbalsta programmas izveides pastāv risks, ka šis progress apstāsies. Īpaši cietīs ģimenes, kurām atbalsts bieži vien bija pirmais solis ceļā uz elektroauto iegādi, kā arī lietoto BEV segments, kas kļūs mazāk pieejams.
Lai saglabātu izaugsmes tempu un nodrošinātu Latvijas konkurētspēju e-mobilitātes jomā reģionālā līmenī, jaunā atbalsta programma ir jāievieš nekavējoties. Ja tās ieviešana tiks atlikta līdz 2026. gadam, pastāv būtisks risks zaudēt līdzšinējos rezultātus un palēnināt valsts virzību uz noteikto klimata mērķu sasniegšanu.
Ekspertu vērtējums par tirgus nākotni
Līzinga eksperts Matīss Janevičs Dambis uzsver, ka interese par elektroauto Latvijā ir strauji pieaugusi tieši pēdējo piecu gadu laikā. “Elektroauto kā produkts plašākai sabiedrībai kļuvis pieejams salīdzinoši nesen, un tieši 2022. gadā, sākoties EKII atbalsta programmai, mēs novērojām būtisku lūzuma punktu cilvēku izvēlēs par labu elektroauto,” norāda Dambis. Viņš piebilst, ka pēdējie mēneši bijuši ļoti aktīvi – trešdaļa no visiem privātpersonu finansētajiem auto bijuši hibrīdi vai elektroauto, un tagad gaidāms, kā šī tendence mainīsies pēc atbalsta programmas beigām.
Finanšu institūcijas meklē risinājumus, lai veicinātu e-auto pieejamību arī turpmāk. “Mēs kā finansētājs cenšamies piedāvāt izdevīgākus komercnosacījumus un iedrošināt klientus izvēlēties elektroauto. Jau šobrīd redzam, ka segments kļūst arvien plašāks, īpaši zemo un vidējo cenu kategorijā,” atzīst Dambis. Tomēr viņš prognozē, ka pēc EKII programmas beigām tirgū, visticamāk, būs neliels kritums, kaut arī ne tik krass, kā sākotnēji varētu šķist.
Arī konkursa “Latvijas e-auto” organizators Roberts Jansons piekrīt, ka gaidāmais kritums nebūs saistīts ar intereses samazināšanos, bet gan ar dabīgu nogaidīšanas efektu. “Skaidrs, ka tirgū būs kritums, taču tas nav saistīts ar intereses trūkumu. Daudzi interesenti, kuri jau bija gatavi pāriet uz elektroauto, tagad vienkārši nogaidīs,” skaidro Jansons. Viņaprāt, līdzšinējā programma bija labs atspēriena punkts tiem, kuriem nav problēmu ar banku finansējumu, bet kuru uzkrājumi nav pietiekami lieli, lai veiktu pirmo iemaksu zaļāka autoparka radīšanai.