Par jauniestudējumu “Viss par Ievu” Latvijas Nacionālajā teātrī
15. novembrī Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē notiks režisores Ināras Sluckas jaunākā darba pirmizrāde – amerikāņu aktrises un rakstnieces Mērijas Orras lugas “Viss par Ievu” iestudējums. Šī ir pirmā reize, kad šī luga tiek iestudēta Latvijā, lai gan pasaulē tā ir plaši pazīstama kā literārais pamats Džozefa Mankeviča godalgotajai Holivudas filmai, kas tapusi 1950. gadā. Izrāde sola aizraujošu ieskatu teātra pasaules aizkulisēs, atklājot Brodvejas teātru intrigas un atmosfēru. Tomēr teātra pasaule šeit kalpo kā fons, lai dziļāk pievērstos mūsdienu sabiedrībā aktuālām tēmām, piemēram, karjerai, personības kulta veidošanai, paaudžu maiņai un nenovēršamajām pretrunām starp pieprasīto pieredzi un nepieciešamajām “jaunajām asinīm” darba tirgū.
Skatuves pjedestāls un sievietes karjera: izrādes “Viss par Ievu” tematiskais kodols
Izrādes centrā ir leģendārā teātra aktrise Margo Kreina, kura joprojām bauda publikas atzinību. Viņas spožo karjeru izaicina jauna talanta – divdesmit piecus gadus vecās Īvas Heringtones – parādīšanās. Īva, kas sākumā uzdodas par kaislīgu teātra fanu un talanta pielūdzēju, tiek pieņemta darbā kā aktrises personīgā palīdze. Taču izrāde atklāj, ka šī ir tikai viena no viņas sejām un patiesajām ambīcijām, padarot viņu par īstu “Ievas meitu”, kas gatava izmantot visus līdzekļus, lai sasniegtu savus mērķus. Izrāde vēsta par laiku, kas rit un liek mainīties pašiem, lai turpinātu dzīvot, strādāt, kāpt pa karjeras kāpnēm un ne tikai sasniegt virsotnes, bet arī spētu baudīt dzīvi. Galvenais dzinējspēks ir jautājumi par to, kā sabalansēt ambīcijas un personīgo dzīvi, kad karjera prasa arvien vairāk, un kā pieņemt neizbēgamo novecošanu laikā, kad jaunība tiek cildināta kā augstākā vērtība. Ja cilvēks nespēj pielāgoties pārmaiņām, viņš tiek ieskaitīts aizejošajā paaudzē, jo pie durvīm vienmēr stāv nākamie. Režisore Ināra Slucka uzsver, ka teātris šajā darbā kļūst par spoguļmetaforu jebkurai publiskai platformai, kur notiek cīņa par slavu un varu. Tā ir vieta, kur cilvēki apzinās, ka tam, kurš stāv uz skatuves, ir vara – runāt, pārliecināt, ietekmēt, ievainot un satricināt.
Pasaules un Latvijas aktualitātes spoguļojums
Lai gan lugas darbība notiek teātra pasaulē, tā atspoguļo plašākus sabiedrības procesus. Izrāde pievēršas tādām mūsdienu pasaulē un arī Latvijā aktuālām tēmām kā karjera, personības kulta radīšanas mehānisms, paaudžu maiņa un nenovēršamā pretruna starp darba tirgū pieprasīto pieredzi un tikpat ļoti nepieciešamajām “jaunajām asinīm”. Režisore Ināra Slucka norāda, ka “Teātris ir dzīves sastāvdaļa” – gan kā radošo cilvēku otrās mājas, gan kā sabiedrības procesu atspoguļotājs. Viņa uzsver, ka mēs dzīvojam jaunības kulta laikmetā, un karjera aizņem aizvien lielāku mūsu vēlmju daļu. Izrāde nebaidās pieskarties arī skaudrākajām tēmām, ļaujot skatītājiem saskatīt līdzību ar savām dzīves situācijām. Brodvejas teātra aizkulises, kas šķietami ir pasaulei atrauta vide, patiesībā atspoguļo vispārējus sabiedrības procesus – konkurenci, vēlmi sevi pierādīt un bailes no aiziešanas nebūšan. Tas liek aizdomāties, cik bieži arī ikdienā saskaramies ar līdzīgām situācijām, cenšoties noturēties virsotnē un neļauties laika straumei. Lai gan amerikāņu autores lugas pamatteksts ir rakstīts 1946. gadā, teātra “odele” ir nemainīga un sasaucas ar notiekošo sabiedrībā.
Mākslinieciskā komanda un lomu atveidotāji
Par izrādes režisori ir Ināra Slucka, scenogrāfiju veidojusi Marija Ulmane, kostīmus – Madara Botmane, mūziku komponējis Edgars Mākens, bet gaismu mākslinieks ir Oskars Pauliņš. Lugas tulkotājs ir Edvīns Raups. Galvenajās lomās iejūtas Maija Doveika vai Evija Krūze kā slavena aktrise Margo Kreina, un Daiga Kažociņa vai Daiga Gaismiņa kā bijusī aktrise Kārena Robertsa. Jauno teātra fanu Īvu Heringtoni atveido Madara Reijere vai Agate Marija Bukša. Pārējās lomās redzami Normunds Laizāns, Egons Dombrovskis, Mārtiņš Brūveris, Kaspars Aniņš, Inta Tirole, Elza Rūta Jordāne un Romāns Bargais.