Izglītības ministres Daces Melbārdes priekšlikumi kavējumu apkarošanai
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV) ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, kā efektīvāk cīnīties pret skolēnu lielo kavējumu skaitu Latvijas izglītības sistēmā. Viņas redzējums paredz gan stingrākas prasības kavējumu attaisnošanai, gan arī vecāku atbildības palielināšanu. Šie pasākumi tiek rosināti, lai uzsvērtu mācību procesa primāro nozīmi un nodrošinātu godīgāku vidi visiem skolēniem.
Melbārde uzsver, ka pastāv skaidra korelācija starp kavējumu biežumu un skolēna motivācijas līmeni, kas tiešā veidā ietekmē viņa spēju veiksmīgi nokārtot centralizētos eksāmenus. Tādēļ ir nepieciešams pārskatīt pašreizējo sistēmu, lai izvairītos no situācijām, kad daži skolēni meklē veidus, kā iegūt attaisnojumu eksāmenu brīvās atrašanās dēļ.
Stingrāki noteikumi kavējumu attaisnošanai
Lai risinātu šo problēmu, tiek meklēti risinājumi sadarbībā ar Veselības ministriju un ģimenes ārstiem. Tomēr ministre pauž skepsi par ārstu iniciatīvu palielināt dienu skaitu, kurās kavējumus var attaisnot vecāki, jo tas bieži vien tiek izmantots nevis slimības, bet gan ceļojumu attaisnošanai, īpaši ziemas mēnešos. Tāpēc ir nepieciešama vienošanās par stingrākiem noteikumiem šajā jomā.
Šo stingrāko noteikumu ieviešana būs starpinstitucionāls lēmums, jo tajā iesaistītas dažādas puses: skolas, skolēni, pedagogi, ģimenes ārsti un paši vecāki. Galvenais mērķis ir panākt vienošanos, kas skaidri norāda – mācīšanās ir prioritāte. Lai gan Latvijā ir pietiekami gari brīvlaiki, kuru laikā iespējams plānot ceļojumus, mācību laikā skolēniem ir jābūt gataviem pilnvērtīgi apgūt mācību saturu.
Vecāku atbildības stiprināšana un individuālais atbalsts
Ministre uzsver, ka ir svarīgi veidot nosacījumus, kas uzsver mācību primāro nozīmi. Tomēr, risinot kavējumu jautājumu, nedrīkst aizmirst par skolēnu psihoemocionālajām grūtībām, kas var ietekmēt viņu motivāciju. Šādos gadījumos ir nepieciešams nodrošināt individuālu atbalstu, taču nenākšana uz skolu nav risinājums. Pat tad, ja skolēnam nepieciešami atvieglojumi eksāmenu kārtošanā, piemēram, atsevišķa telpa vai papildu laiks, šie atvieglojumi tiks nodrošināti, ja to pamatotu ārsta zīme ar īpašiem norādījumiem. Tas novērš situāciju, kad iespējas netiek godprātīgi izmantotas un veidojas negodīga attieksme pret tiem jauniešiem, kuri nevar sarunāt attaisnojumu.
Lai gan dažādu skolu tīklu reformas un klašu slēgšana reģionos var radīt papildu izaicinājumus, ministre neredz tiešu sasaisti starp šīm reformām un kavējumu problēmas aktualizēšanos. Viņa uzsver, ka svarīgāk ir veidot stingru un skaidru sistēmu, kas palīdz skolēniem koncentrēties uz mācībām.
Izglītības sistēmas kopējais konteksts
Skatot plašākā kontekstā, izglītības sistēmas problēmas Latvijā ir dziļas un prasa kompleksus risinājumus. Viena no būtiskākajām problēmām ir pedagogu trūkums un novecošanās, kas rada bažas par izglītības kvalitātes nodrošināšanu. Lai gan Latvijā ir relatīvi augsts skolotāju skaits uz skolēnu, mazo skolu dēļ ne vienmēr ir iespējams nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, kas savukārt samazina profesijas prestižu. Lai gan tiek ieviestas dažādas reformas un tiek meklēti risinājumi, piemēram, stipendijas un kredītu dzēšana pedagogiem, problēma saglabājas.
Tāpat svarīgi ir datiem balstītu lēmumu pieņemšana izglītības sistēmā, lai precīzi identificētu problēmu cēloņus un rastu efektīvus risinājumus. Dažādas skolas un pat klases piedzīvo ievērojamas atšķirības skolēnu sniegumā un mācīšanas metodēs, kas prasa individuālu pieeju un risinājumus. Kavējumi, kā zināms, var negatīvi ietekmēt gan skolēna akadēmisko sniegumu, gan vispārējo izglītības kvalitāti. Tādēļ Ministru kabineta noteikumi un skolu iekšējās kārtības noteikumi cenšas regulēt kavējumu uzskaiti un attaisnošanu, taču nepieciešama vēl ciešāka sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm.