Filmas „Tīklā. TTT leģendas dzimšana” aizsācējs Dzintars Dreibergs: Mūsu vēsture ir stāsts par spēku, nevis tikai sāpēm
Režisors Dzintars Dreibergs, kurš iepriekš iepazīstināja skatītājus ar latviešu strēlnieku stāstu filmā „Dvēseļu putenis”, nu atkal pievērsies nozīmīgam Latvijas vēstures fragmentam, šoreiz caur leģendārās sieviešu basketbola komandas „TTT Rīga” prizmu. Jaunākā filma „Tīklā. TTT leģendas dzimšana” sniedz dziļāku ieskatu ne tikai sporta pasaulē, bet arī laikā, kas dziļi iespaidojis Latvijas identitāti un pašapziņu. Dreibergs uzsver, ka filmas mērķis ir atklāt tos vēstures slāņus, kas bieži vien paliek nezināmi, it īpaši Latvijas pirmā okupācijas perioda kontekstā. Viņš uzskata, ka šajā laikā latvieši bijuši daudz spēcīgāki un izturīgāki, nekā mums bieži vien ir licis ticēt. Šis stāsts ir nepieciešams mums pašiem, lai labāk izprastu savas saknes un nacionālo spēku.
„TTT” kā latviska saliņa rusifikācijas laikā
Filma „Tīklā. TTT leģendas dzimšana” tapis, lai iepazīstinātu skatītājus ar vēstures lappusēm, kuras bieži vien ir aizēnotas vai pat pilnībā izdzēstas. Režisors Dreibergs uzsver, ka „TTT” komanda padomju okupācijas gados bija kā latviska saliņa milzīgā rusifikācijas procesā, kas palīdzēja saglabāt nacionālo identitāti un pašapziņu. Basketbols šajā gadījumā kalpojis ne tikai kā sporta veids, bet kā instruments, lai pārvarētu politisko spiedienu un apliecinātu savu spēku gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Filma atklāj komandas drosmi, spēku un vienotību, kas ļāva sasniegt neskaitāmas uzvaras un nest Latvijas vārdu pasaulē. Tas bija laiks, kad latvieši, neskatoties uz apspiestību, spēja saglabāt cerību un drosmīgu garu līdz pat neatkarības atjaunošanai.
Vēstures nezināmās lappuses un nacionālās identitātes stiprināšana
Dreibergs pauž, ka viņam kā režisoram ir svarīgi izstāstīt stāstus, kurus paši latvieši nepietiekami pazīst. Filmas pētniecības procesā atklājies, ka daudzas liecības par „TTT” komandas vēsturi nav atrodamas arhīvos, bet gan pašu spēlētāju un viņu tuvinieku atmiņās. Tas liecina par laiku, kad cilvēki bieži vien klusēja un nevienam neko nestāstīja drošības labad. Filma ne tikai atgādina par „TTT” spožajām uzvarām, bet arī par sportistu personīgajiem izaicinājumiem, politisko spiedienu un drosmi, kas nepieciešama, lai uzvarētu pat tos, kurus uzveikt it kā nedrīkst. Režisors uzsver, ka kino var būt spēcīgs instruments nacionālās pašapziņas stiprināšanai un sabiedrības vērtību veidošanai, it īpaši laikā, kad valsts spēj rasties apdraudējuma situācijā. Filmas mērķis ir parādīt, ka Latvijas vēsture nav tikai sāpju un traumu stāsts, bet arī apliecinājums neticamam spēkam un izturībai.
Sporta nozīme lielajā kino un TTT fenomens
Sarunā par sporta filmu lomu kino pasaulē, Dreibergs atzīst, ka bieži vien vislabākās sporta filmas ir par kaut ko vairāk nekā tikai pašu sportu. Tās stāsta par spēcīgiem cilvēkiem, viņu cīņām un personīgajiem stāstiem. „TTT Rīga” basketbola klubs, kas pastāvēja no 1958. līdz 1991. gadam, bija ne tikai sporta fenomens, bet arī kultūras un nacionālās pretestības simbols. Klubs 18 reizes uzvarēja Eiropas čempionvienību kausa izcīņā un 21 reizi kļuva par PSRS čempionu, iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā. Šīs uzvaras bija neatsverams ieguldījums Latvijas atpazīstamības veicināšanā pasaulē un nacionālās pašapziņas stiprināšanā. Filma centrējas ap Dzidru Uztupi-Karamiševu, pirmo „TTT” kapteini, kura ar savu neatlaidību un prātu spēja pārvarēt sistēmas spiedienu.
Režisora redzējums un nākotnes perspektīvas
Dzintars Dreibergs uzsver, ka „Tīklā. TTT leģendas dzimšana” galvenokārt ir stāsts Latvijai, nevis ārzemju auditorijai, lai gan filmas starptautiskais izplatītājs saredz tās potenciālu ārpus Latvijas, jo īpaši atspoguļojot ASV un PSRS pirmo tikšanos basketbola laukumā. Tomēr režisors uzskata, ka pats svarīgākais ir tas, vai skatītājs spēs sajust līdzi filmas varoņiem un vai mēs paši kā tauta spēsim novērtēt šo vēstures daļu. Viņš norāda uz Latvijas kino nozares nepieciešamību pēc sistemātiska valsts atbalsta un skaidras politiskās gribas, lai stiprinātu nacionālo kultūru un stāstītu savu vēsturi profesionāli un kvalitatīvi. Lai gan budžeti Latvijas filmām ir salīdzinoši nelieli, Dreibergs ir pārliecināts, ka šādi stāsti ir jāstāsta, jo tie stiprina mūs kā tautu un palīdz saglabāt spēcīgu nacionālo identitāti. Filma ir apliecinājums tam, ka latvieši vienmēr ir bijuši spējīgi izturēt un aizstāvēt savas vērtības un identitāti.